Vētra pār Everestu beidzot ir klāt

15. maijā paredzēta kāpēja Deivida Brīšersa (David Breashers) filmas Vētra pār Everestu (Storm Over Everest) pirmizrāde. Filmā tiek stāstīts par 1996. gada notikumiem uz Everesta, kad vētras laikā gāja bojā astoņi kāpēji.

Pazīstamākā Latvijā izdotā grāmata par šo tēmu ir Džona Krakauera "Retinātā gaisā". Protams, gandrīz katrs izdzīvojušais un aculiecinieks sarakstīja savu grāmatu un vairākas no tām pat nav sliktas, tomēr filmu par šo tēmu nav bijis daudz. Ievērojamākā no tām arī saucas "Retinātā gaisā", tomēr ir lasīts, ka Krakaueram esot kauns, ka viņš tik ātri pārdeva tiesības uz filmu, jo pati filma ir reāls draņķis. Neieteiktu atkārtot manu kļūdu un to skatīties.

Protams, Brīšersa filma nesolās būt draņķīga (viņš arī ir visu laiku ienesīgākās dokumentālās un IMAX filmas "Everests" režisors un 1996. gada notikumu aculiecinieks), jo tajā bez lieliskiem kalnu skatiem ir izdzīvojušo komentāri, no kuriem galvenais ir Beks Vezerss (Beck Weathers), kurš lejupkāpienā tika uzskatīts par mirušu un atstāts sniegā kopā ar citu mirušu kāpēju. Tomēr Beks sniega vētrā, pārdesmit mīnusu salā, gandrīz 8 km augstumā nogulēja visu nakti, pēc tam "atdzīvojās" un spēja nokļūt līdz teltīm. Protams, apsaldējumi bija smagi un viņš zaudēja abas plaukstas un daļu deguna. Katrā ziņā, iespējas izdzīvot šādos apstākļos ir viens pret dažiem miljoniem un nav ziņu, ka šo sniegumu kādam vēl izdevies atkārtot.

Par filmu iepriecinoši ir tas, ka filma paredzēta rādīšanai TV (vispirms jau, protams, ASV kabeļtelevīzijās), tādēļ DVD varētu parādīties samērā ātri.

National Geographic Adventure arī publicēta īsa intervija ar pašu Brīšersu par viņa jauno filmu.

Tagad samērā daudz tiek komentēts, ka pēkšņa vētra varētu nest samērā daudzskaitlīgu letālu iznākumu arī šogad, jo pēc tam, kad tiks atvērts Everests (ap maija vidu, kad beigies olimpiskās lāpas nešana tajā), visi kāpēju simti, kuri gaida kalna pakājē, gāzīsies uz kalna, jo musoni, kas laiku padara nelietojamu, sākas jau jūnija sākumā. Un līdzīgi kā 1996. gada, kad samaksāti 60 000 dolāru par kāpšanu, tad visai maz gribas griezties atpakaļ, pat tad, kad tālumā parādās vētras mākoņi.

Pavasarī gar Adriāna sienu

Nedēļas nogalē sagribējās izstaigāties un tādēļ atkal (viens no iepriekšējiem gājieniem) devos paskatīties uz tuvējo Adriāna sienu. Kursabiedri, kuri bija apsolījuši nākt līdzi, gan uz autobusu neuzradās, jo, visticamāk, izgulēja sesijas beigas svinību sekas. Lai nepiedzīvotu parasto variantu - spēcīgu vēju tieši sejā, pirms braukšanas ļoti rūpīgi iepazinos ar laika prognozi un vilties nenācās - kā vienmēr, pusdienlaikā sacēlās pamatīgs vējš, kurš šoreiz pūta mugurā. Vispār ļoti nesaprotu kā var ilgstoši dzīvot Anglijā - man jau pāris mēnešu laikā ir izveidojies izteikts riebums pret nepārtraukto un spēcīgo vēju un lietu, labi, ka vēl, ka tikai divi mēneši palikuši.

Pēc stundu ilga brauciena izkāpu laukos un izbaudīju klasisku skatu - sarkanu Mini pie tipiskas angļu mājas ļoti uzspodrinātā ciematelī.

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Laukos gan jauki, gaisā jūtams pavasaris, visās malās brēc gan svaigi dzimuši, gan jau nedaudz izauguši jēri, daži pat nav ļoti bailīgi. Ja būtu koki, tad viņiem plauktu lapas, bet viltīgie zemnieki jau sen visu izcirtuši pa tīro.

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Šis ejamais posms pat samērā kalnains bija, tā ka dažreiz nācās nedaudz nopūlēties, kāpjot augšup un lejup pa mālainajām nogāzēm. Tā kā esmu izbaudījis kā ir pakrist un slīdēt pa tām lejup, tad šo pieredzi atkārtot negribējās. Laiks pēkšņi nomācās un sākās stiprs lietus, ja būtu jāiet pret vēju un lietu, būtu pretīgi.

Šeit redzamā vieta saucas "Karaļa Artūra aka". Pati aka gan nebija atrodama, droši vien aitas izdzērušas un pieķēzījušas.

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Šāds koku daudzums jau var tikt nosaukts par mežu

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Kādās četrās stundās nogāju ap 20 km, pārvarot aptuveni 550 augstuma metrus. Tā kā laiks bija pretīgs, atcēlu plānus par iešanu tālāk (jo tad būtu jāiet vismaz 15-18 km līdz nākamajam ciemam) un gāju uz autobusu.

Ceļš uz miestu ielejā

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Eži pavasarī

Nesen staigājot pa Ežu mājas lapu, ievēroju, ka ievērojami ir papildināta aktīvās atpūtas sadaļa - ja pāris gadus Eži nopietni bija koncentrējušies tikai uz uzņēmumu slaukšanu, tad tagad parādās arī kas fiziskām personām pieejams - velotūres, piedzīvojumu pārgājieni un laivošanas izbraucieni. Iespējams, ka pārāk daudz konkurentu parādījušies, kuriem arī patīk uzņēmumu kolektīva saliedēšanas pasākumu piedāvātā treknā sile. No otras puses, Eži vēl neapgūtās aktīvās atpūtas nišās vienmēr iespraucas vieni no pirmajiem.

Nu vienalga, bet par pārgājieniem runājot, protams, tas viss ir stipri iesācēju līmenim paredzēts, jo distances nav lielas vai pat vidējas. Tātad - ja izgājiens mežā plānots pirmo reizi - nebūs vakarā jānokrīt kā beigtam un jādveš "nekad vairs...". Man pagājušajā vasarā viens Ežu laivošanas pasākums atstāja pat ļoti pozitīvu iespaidu, ja neskaita to, ka "gidi" (tie gan nebija no Ežiem, bet vietējās laivu bāzes) īpaši nespēja orientēties līdzpaņemtajā kartē. Karte gan arī bija nožēlojama - sliktas kvalitātes melnbalta A4 autoceļu atlasa kopija...No otras puses, 5 ls par divu dienu pasākumu arī nav īsti nekāda lielā nauda.

Ežu piedāvātajās laivošanas ekspedīcijās var pieteikties individuāli (jāskatās zem sadaļas "Ežu klubs"), bet pārgājienam gan vajadzēs 5 vai 6 cilvēkus. Par cenām neko nevar saprast, bet domājams, ka nav īpaši dārgi un iespējamas dažādas kombinācijas ar naktsmītnēm, pirtīm utjp.
Laikam jau par daudz izreklamēju.

Lonely Planet intrigas

Pagājušajā nedēļā Lonely Planet piedzīvoja vienu no lielākajiem skandāliem, kad viens no tās Dienvidamerikas autoriem Tomijs Konstams (Tommy Kohnstamm) pirms savas grāmatas Do Travel Writers Go to Hell? (Vai ceļojumu rakstieki nonāk ellē?) iznākšanas, kura paredzēta šodien, rakstā New York Observer un īsā intervijā pazīstamajam žurnālam Outside pastāstīja par ceļvežu "ķēķi" - konkrēti Lonely Planet maksājot maz, tādēļ autori nemaz neapmeklē lielāko daļu vietu, kuras apraksta, turklāt spiesti regulāri bomžoties un nodarboties ar apšaubām aktivitātēm, lai izdzīvotu. Tomijs, lai nopelnītu naudu, Dienvidamerikā esot nedaudz tirgojies ar ripiņām, konkrēti Ecstasy, turklāt Kolumbijas aprakstu esot sacerējis ASV, pašu Kolumbiju neapmeklējot.

Šo stāstu, pareizāk tā daļu par tekstu sacerēšanu neizejot no mājas uzreiz pārķēra lielākās ziņu aģentūras (laikam pat līdz Delfiem arī īsa ziņa nonāca) un uzreiz visi, atceroties par dārgu naudu pirktajos ceļvežos atrastās kļūdas, priecājās, ka beidzot kāds autors ir atzinies. Lonely Planet viedoklis palika tā īsti nenoskaidrots, tomēr arī citi lietas apstākļi tagad vairs nav tik skaidri kā izskatījās.

Kā jau minēts, lielākais tracis tika sacelts tieši par šo Tomija izteikumu:
"Viņi man nemaksāja pietiekoši, lai dotos uz Kolumbiju. Es grāmatu rakstīju Sanfrancisko. Informāciju ieguvu no meitenes ar kuru draudzējos, kura strādāja praksē Kolumbija konsulātā"

Kā izrādās un to intervijā ceļojumu portālam World Hum atzīst arī pats Tomijs, viņam nemaz nebija paredzēts doties uz Kolumbiju - viņa uzdevums bija aktualizēt sadaļu par Kolumbijas vēsturi un kultūru, jo Tomijs ieguvis grādu Latīņamerikas zinībās. Šajā intervijā viņš arī atzīst, ka daži izteikumi esot bijuši neveikla vārdu izvēle un viņš to nožēlojot. Tāpat par visu pārējo - nav jau tik traki, ka daudz kas izdomāts - tur vairāk vainojama sensāciju kāro žurnālistu brīvā notikumu interpretācija un viņa izteikumu izraušana no konteksta.

Pats Lonely Planet vairrākkārt atzina (piemēram, šajā preses relīzē), ka Tomija radītajos tekstos nekādas nepilnības nav konstatētas, turklāt viss attiecas uz vecajiem izdevumiem, kuri vairs netiek drukāti, tomēr kārtības labad viss tiekot pārbaudīts, lai pircējiem nodrošinātu vispilnīgāko informāciju bla bla bla...

Tā nu viss šis publicitātes pasākums būtu pieklājīgi noklusis, ja tas nebūtu aktualizējis ko citu - ceļvežu autoru zemo atalgojumu. Kaut arī Lonely Planet bieži uzsver, ka maksā labāk par pārējiem, tādēļ visi labākie autori strādā pie viņiem, šis notikums lika daudziem esošajiem un bijušajiem (tādu ir vairāk) krietni sarosīties dažādos ceļojumu aprakstnieku forumos. Tā nu atklājās, ka Lonely Planet teiktais nav gluži patiesība - alga ir visai pieticīga, bieži mazāka nekā citās izdevniecībās, turklāt jāstrādā esot pārāk smagi. Vairāki autori raksta, ka parasti cilvēkiem esot priekšstats, ka ceļvežu autori informācijas ievākšanas laikā lieliski izklaidējas - dzīvo pieczvaigžņu viesnīcās, ēd dārgos restorānos (abi pilnībā uz izdevēja rēķina) un laiski zvilnē saulē, ik pa laikam laiski pierakstot piezīmes. Tas neesot pat tuvu patiesībai, jo par darbu parasti maksā noteiktu summu (kas beigās nepārsniedz autora mītnes zemes vidējo mēnešalgu, parasti ASV, Austrālijas vai Lielbritānijas), turklāt par dzīvošanu un ēšanu un visām biļetēm jāmaksā pašam. Tātad, autori dzīvo lētās viesnīcās, lai maksimāli ietaupītu, turklāt no brangajām izklaidēm arī nekas prātīgs nesanāk, jo dienā jāapmeklē vairāki desmiti iestādījumu - viesnīcas, ēstuves, izklaides vietas. Tā esot noskriešanās visu dienu, parasti vairāku mēnešu garumā.

Turklāt lielās izdevniecības nemaz necenšas maksāt vairāk, jo visapkārt ir pilns censoņu, kuri alkst sevi pierādīt pasaulei un kuri vismaz gadu vai divus ir ar mieru dažu dolāru dēļ skriet apkārt puspasaulei, nereti pat pieliekot klāt no personīgās kabatas. Veiksmīgākajiem šo gadu laikā izdodas par sevi ieinteresēt žurnālus, kuri tad arī ir galvenais iztikas avots. Pārējie atgriežas pelēkajā ikdienā. Ieteikums gan visiem rakstniekiem ir viens - neuzticēties ceļvežiem.

Galvenokārt via WrittenRoad

Lasīt tālāk/noslēpt tekstu

Maziņš un spīd (Coghlan's Micro Latern)

Tūrisma nieku lētā gala flagmanis Coghlan's nesen izlaidis ko samērā interesantu - nelielu LED gaismekli.

Tomēr tā nav parastā nejēdzīgu izmēru un svara laterna, kuru tāpat nav jēga nest līdzi, bet gan maza (2 x 5 cm) un viegla (30g) gaismiņa atslēgas piekara veidā. Deg 25-40 stundas, pieejams arī mirkšķināšanas režīms. Izskatās tieši tik liela, lai apgaismotu telti un vakarā dzīvojoties pa telti, nebūtu jāizmanto pieres lukturis, kurš tādam nolūkam nav ērts, jo gaismas stars visu laiku pārvietojas, bet piekārta galvas lampa maisās un apgaismo tikai daļu telts. Micro Latern maksā arī pietiekoši lēti - ap 10 USD. Nebūs žēl pazaudēt vai noslīcināt.

Via Backcountry

Grāmata Blood River (Asiņu upe)

Grāmatas saturs ir pietiekoši vienkāršs - dienvidafrikāņu žurnālists Tims Bačers (Tim Butcher) izbrauc cauri Kongo Demokrātiskajai Republikai ceļojot pa un gar Kongo upes krastiem. Tas tiek veikts 2006. gadā, kad tikko sācies pēdējais un vēl joprojām ilgstošais (pa)miers. Ceļi šajā valstī neeksistē (tagad uzsākta to atjaunošana), jo visa infrastruktūra ir pilnībā izpostīta vairākus gadu desmitu ilgā kara laikā, vienīgā iespēja - dubļainas takas caur džungļiem vairāku tūkstošu kilometru garumā, pa kurām var lēni pārvietoties uz motocikla, protams, vedot visu benzīnu un pārtiku līdzi. Tā nu Tims ar mopēdu, laivām un citiem līdzekļiem ceļo caur valsti. Cita, vēl lielāka problēma, ir daudzās nemiernieku bandas, kurām pamiers ne visai interesē un kuras gandrīz ikvienu sastapto, atkarībā no dzimuma, vai nu vispirms aplaupa, izvaro un nošauj, vai arī vienkārši aplaupa un nošauj. Pa pašu Kongo DR baltie šajā laikā pārvietojās tikai ar helikopteru un autors ir vienīgais, kas šādu attālumu, pēc ilgiem gadiem, ir veicis pa zemi.

Grāmata ir pilna ar saistošiem vēstures faktiem par kolorītiem diktatoriem (brauciens ar īrētu Concorde uz Disnjelendu visai vietējā vadoņa ģimenei vai ikmēneša čarters Parīze - Kinšasa, lai atvestu frizieri. Tas viss, protams, bada laikā). Pats interesantākais ir paša brauciena apraksts dažu mēnešu garumā, kura laikā autors zaudē ap 20 kg svara un sastop dažādus interesantus tipus. Kaut arī sākumā likās, ka grāmata rakstīta ar tādu kā ļoti Rietumniecisku pasaules uztveri - "...pie viņiem tualetēs nav podu, bet ir caurums grīdā...", tad šī sajūta ātri pārgāja un tagad gribas pat visu pārlasīt atkārtoti. Manuprāt, viena no labākajām pēdējo gadu ceļojumu grāmatām. Blood River arī kļuvusi par vienu no lielākajiem 2007. gada bestselleriem Lielbritānijā un domāju, ka tiks tulkota arī latviski.

Piebildīšu, ka 2007. gadā Kongo DR cauri brauca mūsu pašu bāleliņi - autoekspedīcijas Āfrikas Josta 2007 ietvaros. Starp citu, šī ne visai simpātiskā (vismaz man) brauciena Kongo posms ir ļoti nenovērtēts Latvijas publikas acīs, jo līdz pat pagājušā gada vidum uz vienas rokas pirkstiem varēja skaitīt pasākumus, kuru laikā ārzemnieki ir devušies ekspedīcijās pa Kongo DR džungļiem. Latvieši bija vieni no pirmajiem.Šeit ir dažas fotogrāfijas.

Vairāk info par grāmatu ir autora Tima Bačera mājas lapā vai Daily Telegraph rakstā ar bildēm, bet pati grāmata pieejama laikam pat Rozes grāmatnīcās. Un, protams, Amazon (tikai angļu Amazon, jo ASV grāmata iznāks tikai šovasar).

Sporki, knorki, fūni un spleidi

Jau aptuveni otro vai trešo gadu ļoti pozitīvi attiecos pret sporkiem (spork=spoon+fork) - karotes un dakšiņas krustojumu pārgājienos, kuri ir neprātīgi ērti instrumenti, lai vienlīdz parocīgi ēst gan zupu, gan cīsiņus. Turklāt man piederošais titāna izstrādājums, kuru kaut kur dabūju par velti (jo pirkt titāna karoti par dārgu naudu būtu pārāk perversi), ir pietiekoši izturīgs, lai ar to attaisītu pudeles un izmantotu citām vajadzībām.

Lai nedaudz samudžinātu nosaukumus, Piranha savus darinājumus sauc par fūniem

(foon=fork+spoon) un galā iestrādā nelielu karabīnīti fūna pieāķēšanai.

Tomēr tas nav viss, ir arī knorki (knork=knife+fork), kur viena dakšiņas mala ir uzasināta, lai to varētu izmantot kā nazi. Kā raksta ražotāji, šī ideja radusies picas ēšanas laikā, kad Maiks Millers saprata cik neērti ir griezt picu ar nazi, bet pēc tam vēl meklēt dakšiņu. Pirmais, ko es iedomātos attiecībā uz šada instrumenta lietošanu, ir pamatīgi sagriezts vaigs un mēle, tomēr lietotāji apgalvo, ka knorka mala neesot tik asa, lai ar to varētu sagriezties.

Tomēr kāpēc visu to vēl vairāk apvienot vienā instrumentā? Var, un to nosaukt par splaidu (splayd).

Katrā ziņā, inovācijas attīstās visos virzienos arī galda piederumu sfērā. Jācer, ka nākamā fāze būs labi aizmirsts vecais - ēšana ar pirkstiem.

Lasīt tālāk/noslēpt tekstu

Gūgles kartēm tagad augstuma līnijas

Tagad Gūgles kartēm ar Terrain (latviski Apgabala) skatu ir pievienotas augstuma līnijas. Pašas kartes gan vēl nav pietiekoši detalizētas, lai šīs kartes varētu izmantot pārgājieniem, turklāt augstuma līnijas ir tikai katrus 100 metrus, bet gan jau tās tiks vēl uzlabotas.

Tāpat arī no 1. aprīļa braukšanas norādījumus iespējams importēt Garmin GPS ierīcēs. Pagaidām gan tas iespējams tikai Google Maps angliskajā versijā, izmantojot "Send To" pogu, laikam latviski šī iespēja vēl nav pārtulkota.

Katrā ziņā, jācer, ka jau pēc dažiem gadiem jau vairs papīra kartes pirkt nevajadzēs un visu varēs iegūt pa tiešo no Gūgles tantes.

Daļa via Backcountry

Izstādes "Atpūta un Sports" iespaidi

Šodien apmeklēju Ķīpsalā notiekošo izstādi “Atpūta un Sports”, kur kombinēti makšķerēšanas, laivu (motora un airējamo), motociklu un aktīvās atpūtas elementi. Kaut arī kombinācija uz papīra ir grandioza, biju pietiekoši skeptisks, jo pēdējo reizi līdzīgu veidojumu apmeklēju pirms diviem gadiem, kad pasākums bija ne visai izdevies. Šogad gan izstāde bija tīri interesanta, krietni labāka nekā gaidīts un noteikti ieejas maksas un paterētā laika vērta.

Viss notiek trīs hallēs. Vispirms apmeklējo vecāko koka halli - tur vismaz 50% platības aizņem motocikli - nevaru spriest par kvalitāti, bet kvantitāte un vizuālais baudījums ir pietiekošs un izskatās, ka izvēle arī laba.

Vienā malā ir kemperi - gan dažas firmas, bet ar pietiekoši lielu piedāvājumu un var paložņāt pa braucamajiem.

AmberAuto pārstāvji bija īpaši atsaucīgi un visu labi izrādīja un izstāstīja, citi tikai sēž malā un novēro - laikam gaida klientūru ādas jakās ar platīna ķēdēm. Šajā hallē bija arī daži man īpaši tīkami pārstāvji - airējamo laivu tirgotāji, īpaši jau Jūras laivas un Campo ar pietiekoši lielu produkcijas klāstu. Bija arī kaut kādi lietuvieši, kuri izplata Perception Kayaks produkciju, bet tie atkal prata tikai krieviski un arī tad ne visai labi.

Papildus hallē ir visi tie, kuri ietilpst citās ar aktīvo atpūtu saistītās kategorijās. Tur ir Gandra veikals, vairāki velotirgotāji ar ļoti plašu velosipēdu un piederumu klāstu un dažādi citi sīkumi, mistiski trenažieri un daudz masāžas krēslu, karšu veikali, vairākas tūrisma un piedzīvojumu pasākumu aģentūras un daži tirgoņi, kuru saistība ar aktīvo atpūtu bija apšaubāma. Patīkami, ka dažu rajonu informācijas centri arī piedalās izstādē ar pietiekoši labiem informatīvajiem materiāliem. Liela daļa stendu gan šeit mazi un reti kuram bija kādas interesantas atrakcijas - lielākoties lielas fotogrāfijas ar cilvēkiem, kuri laivo vai brauc ar velosipēdu un teksti - “tie esam mēs, mūsu veikals ir tur, nāciet iepirkties”. Vislabāk prātā palika Segway pārstāvji ar saukli “Kosmoss uz zemes”, tur var arī nedaudz pabraukāties ar pašu ierīci.

Lielākajā hallē, kuru apmeklēju pēdējo, vieta ierādīta motorlaivām un kuteriem. To izvēle ir patiešām ļoti laba un skati iespaidīgi. Pats gan kuteri neplānoju pirkt, bet negaidīju ka to būs tik daudz (vairāki desmiti), arī krietni lielu izmēru.

Samērā interesanti pastaigāt apkārt un pavērot šos ūdens monstrus, turklāt ne mazākas ievērības cienīgi ir arī potenciālie klienti, no kuriem daži uz sevis pārnēsā vismaz pusi juvelieru vai kažokādu veikala.

Vissliktāk šajā pasākumā klājas makšķerniekiem, jo daži makšķerēšanas iekārtu stendi ir izsvaidīti visapkārt un nevaru teikt, ka to bija daudz, ar lielu izvēli. Potams, neesmu šīs sfēras speciālists, varbūt stendos bija simtiem interesantu knibuļu. No malas izskatījās garlaicīgi. Varēja arī vēlēties lielāku gumijas un airu laivu klāstu. Vienā stendā bija arī Krievijas gumijas laivu ražotāju pārstāvji, ar tiem neparunājos, bet izskatījās, ka pie viņiem viss ir lētāk.

Katrā ziņā, izstāde kopumā atstāja ļoti labu iespaidu un varu tikai ieteikt to apmeklēt - tas vēl izdarāms sestdien un svētdien, no 10 līdz 19, biļetes cena ir 4 lati.

Lasīt tālāk/noslēpt tekstu

Latvijas laivu nomas (ar karti)

Uzmanīgi!!! Raksts pēdējo reizi ir atjaunos pirms gada (2008. gadā) un daudz kas ir mainījies. Viss pilnībā tiks atjaunots aprīļa beigās, kad būs skaidras jaunās cenas utjp.

-----------------

Kaut pašlaik vēl ir ziemīgs pavasaris, vienmēr ir labi jau laicīgi sākt domāt par vasaras laivošanas sezonu, īpaši par pareizās laivas izvēli savam braucienam. Pēdējo gadu laikā laivu nomas Latvijā ir krietni savairojušās, tomēr kā vienmēr - ne jau kvantitātē ir kvalitāte. Internetā atrast Latvijas laivu nomu koordinātes pagaidām gan ir visai sarežģīts process, jo lielākoties tās minētas dažādos nesaprotamos interneta katalogos, bez jebkādiem sīkākiem paskaidrojumiem vai saitēm uz pašas nomas interneta lapu.


Skatīt lielāku karti

Šajā kartē atzīmēti aptuveni 30 lielākie Latvija laivu nomas punkti (uzklikšķinot parādās sīkāka informācija), nav pieminētas viesu mājas ar vienu laivu pie steķīša makšķerēšanai vietējā ezerā. Nomas grupētas sarkanajās un zilajās, balstoties arī uz subjektīviem kritērijiem. Nomām, kuras atzīmētas ar sarkano balonu piemīt visas zemāk uzskaitītās īpašības:

- tās ir (arī personiski) pārbaudītas un darbojas vairākus gadus,
- mājas lapa tiek regulāri atjaunota un tajā ir viegli uztverama un sakarīga informācija ar cenām un nomas atrašanās vietu (ārkārtīgi daudz nomām vajadzētu piestrādāt pie šī punkta),
- rezervāciju un apmaksas sistēma ir vienkārša un labi saprotama, rezervāciju iespējams veikt internetā,
- bez problēmām iespējams norēķināties ar pārskaitījumu, par nomas pakalpojumu tiek maksāti nodokļi un izsniegts rēķins.

Karte ir tikai pārskatam, par precīzām ziņām noteikti jāapmeklē mājas lapa vai jāzvana. Nevienu nomu nereklamēju un to darīt netaisos. Nomās pieejamie laivu tipi plašāk aplūkoti iepriekšējā ierakstā.

Lielākā daļa Latvijas laivu nomu koncentrētas Vidzemē (pilns nomu saraksts pieejams beigās), tās ir pietiekoši mazas ar ļoti vienveidīgu laivu piedāvājumu (lielākoties divvietīgas stiklašķiedras kanoe). Ja gribas ko interesantāku, nāksies vien apmeklēt lielākās nomas. Kaut arī visas nomas piedāvā laivu transportu (0,2 - 0,45 Ls/km)*, nobraucot jau vairāk nekā 100 km, izmaksas var izrādīties neadekvāti lielas, tādēļ uz patālākām vietām labāk laivas vest pašiem vai izmantot vietējās nomas. Parasti lielāko nomu piedāvājumā ietilpst tā sauktie “maršruti” - laivas tiek piegādātas noteiktā punktā un savāktas citā noteiktā punktā. Šādi piedāvājumi nereti ir pat 30 - 40% lētāki, nekā visu kombinējot pašam, turklāt maršrutu lielākā daļa pat nav garlaicīgi airējieni, bet gan skaistāko un klasiskāko skatu apkopojums - vasarās nedēļas nogalē gan šajās vietās noteikti sagaidāma burzma. Noteikti jāatceras, ka laivu nomas lielākoties kā standarta pakalpojumu nepiedāvā cilvēku (šoferu) transportu uz sākuma punktu, tādēļ par to jāparūpējas pašiem vai jāvienojas ar laivu iznomātājiem jau laivu rezervācijas laikā.

Šeit salīdzinātas cenas* trim klasiskiem vienas/divu dienu aptuveni 40 km gariem maršrutiem (ar divvietīgām kanoe laivām, īrējot divas laivas, ja tā ir lētāk). Campo katram maršrutam piedāvā vairāku laivu izvēli. Cena norādīta VIENAI laivai ar PVN.

Labas laivu nomas pazīme ir tāda, ka laivas bez papildus samaksas var saņemt iepriekšējā dienā pirms nomas perioda sākuma un nodot nākamajā dienā pēc tā beigām, izņemot, ja notiek laivu piegāde maršrutos, kur ne par ko nav jāsatraucas. Ne vienmēr ir iespējama laivu iznomāšana tikai uz vienu nedēļas nogales dienu (darba dienās vasarā tā parasti nav problēma), tādēļ šādos gadījumos būs nepieciešams vienoties atsevišķi.

Vidēja cena laivai ir 10 - 15 Ls* par pirmo nomas dienu un 5 - 9 Ls* par katru nākamo, tajā ieskaitot glābšanas vestes un airus, kajakam - arī brunci. Protams, cenas nekad neatpaliek no inflācijas. Gadījumā, ja jāīrē ilgāk par dažām nedēļām, iespējams, ka prātīgi būs padomāt par savas laivas iegādi - piemēram, rudeņos Campo rīko nomas laivu izpārdošanu, kur par saprātīgām cenām (no 150 - 200 ls) var iegādāties pat samērā labas laivas.

Vismaz pagaidām šeit nav plaši pieminētas visu upju braucienu klasikas - pūšļu nomātavas, jo šādiem braucieniem ir sava specifika. Vispirms jau, šo braucamrīku neesmu lietojis vismaz piecus gadus, tādēļ negribu izplatīt novecojušu informāciju. Negribu arī apvainot apzinīgo laivotāju - atturībnieku mazākumu, tomēr braucot pūšļot (lasīt - dzert uz ūdeņiem) nav īpaši svarīga ne laivas kvalitāte, ne citas detaļas, tādēļ labāk sevi nesatraukt ar labas nomas meklēšanu. Nenoliedzami, straujā ūdeni pavasarī ar pūsli ir interesanti, tomēr tas ir pietiekoši rets izņēmums.

Nedaudz plašāk esmu aprakstījis lielāko laivu nomu trijnieku. Tajās laivas vienmēr būs ideāli tīras, perfektā kārtībā ar visu nepieciešamo aprīkojumu un neviens lieki “nepiekasīsies”, ja pēc nodošanas kāds neliels skrāpējums būs nācis klāt. Protams, saprāta robežās.

Campo
Latvija lielākā laivu noma. Rezervāciju un apmaksas sistēma ideāla, viss pārējais arī. Pārāk grūti iedomāties kaut ko pat nedaudz negatīvu. Vienmēr prieks nomāt, turklāt ir liels nomas punktu tīkls visā Latvijā (reģionālajos punktos ir tikai kanoe laivas), tādēļ transporta izmaksas ne vienmēr būs ļoti lielas.

Campo Rīgas nomas modeļu klāsts ievērojami pārspēj jebkuru citu nomu, šajā ziņā konkurentu nav. Pieejamās laivas - visu veidu kanoe, atpūtnieku kajaki, krāčūdens kajaki, jūras kajaki, SOT, divvietīgi kajaki, smailes, piepūšamās laivas. Arī Campo reģionālās nomas ir ievērojami labākas par konkurentu nomām laivu izvēles ziņā.

Campo organizē arī iesācēju apmācību, sacensības un dažādu grūtību kategoriju braucienus, pilns to plāns 2008. gadam jau ir pieejams. Campo arī uztur plašāko laivotāju diskusiju lapu www.laivas.lv

Jūras laivas
Kā jau nosakums norāda, Jūras laivas vairāk orientējas ar laivu nomu jūras braucieniem, tomēr ar visām šīm laivām var izcili ērti braukt arī par iekšējiem ūdeņiem.

Liels šīs nomas pluss ir tāds, ka gan ziemā, gan vasarā tiek organizēti dažādi izbraucieni, arī iesācēju līmenim paredzēti, (galvenokārt Kurzemē, jo galvenā bāze atrodas Rendā), tādēļ nebūs problēmu uzsākt laivošanu pat tad, ja nav atbilstošas draugu kompānijas.

Jūras laivu izvēle ir pieklājīga - nelielas polietilēna kanoe (piemērotas tikai īsiem atpūtas braucieniem iekšzemē), vienvietīgi un divvietīgi SOT, jūras kajaki un atpūtnieku kajaki.

Eži

Bāzējas Valmierā. Organizē interesantus izbraucienus, manuprāt, ideālākos pilnīgiem laivošanas iesācējiem ar mazām distancēm un interesantu programmu.

Pieejamās laivas - diemžēl, tikai vecā, labā Alba un pūšļi. Protams, laivu klāsts varēja būt lielāks, bet iesācēju braucieniem pietiks arī ar šīm laivām. Arī ļoti laba noma.
======================
Šeit ir Latvijas laivu nomu saraksts, laivu veidu apraksts pieejams šeit*

Noma	E-pasts	Telefons	Nomas atrašanās vieta(s)	Pieejamās laivas
Campo	campo@laivas.lv	29222339	Rīga, 10 punkti Latvijā	visas
Eži	noma@ezi.lv	27852852	Valmiera	Alba, pūšļi
Žagarkalns	nav norādīts	26266266	Cēsis	Alba, pūšļi
Laivunoma.lv	artis@laivunoma.lv	29208580	Rīga	Alba, Kursa
Mučas	nav norādīts	29211634	Sigulda	Alba, pūšļi, plosti
Sofijas laivas	info@sofijaslaivas.lv	29339677	Liepāja, 3 punkti Latvijā	Alba, pūšļi
Jūras laivas	noma@juraslaivas.lv	29466501	Renda un Skrunda	kanoe, kajaki, SOT
Ūdenstūrisms	noma@udensturisms.lv	29845172	Rīga	Rafti, krāčūdens kajaki
Rāmkalni	info@ramkalni.lv	29100280	Rāmkalni	Alba, Kursa, pūšļi
Tūristu klubs Amata	amataklubs@one.lv	29253332	Rīga	pūšļi
Salmo noma	edgars@salmonoma.lv	29225936	Rīga	pūšļi
Cēsu [..] noma	leldepole@inbox.lv	29423270	Valmiera	Alba
Laivas.info	salacas.kanoe@gmail.com	nav norādīts	Mazsalaca	Alba
LaivasLatgale	nav norādīts	29166259	netālu no Aglonas	Alba
Teicija	teicija@teicija.lv	29374182	Madona???	kanoe, jūras kajaks
Beltes	www.ave.alveus@apollo.lv	29242052	Jaunpagasts	LV kanoe, kajaki
Sauleskalns	info@skalns.lv	26190186	Drīdža ezers	Alba
Papes dabas parks	nav norādīts	26762054	Papes ezers	Alba
Baiļi	baili@valm.lv	29284119	Valmiera	Alba, kanoe, kajaki
Makara tūrisma birojs	karina@makars.lv	29244948	Sigulda un Līgatne	Alba, divvietīgie kajaki
Latroze	hotel@latroze.lv	7701725	Sigulda	Alba u.c., pūšļi
Rāzna	hotel@razna.lv	29994444	Rāznas ezers	Alba, daži SOT
Mežmalas laivas	info@mezmalaslaivas.lv	26649575	Jēkabpils	SOT, smaile
Gaujas Laivas	info@gaujas-laivas.lv	29217749	ZS "Jaunlūpēži", Raiskums	Alba

* Dati tiks pārbaudīti, laboti un papildināti aptuveni reizi trijos, četros mēnešos. Pēdējo reizi papildināts 2008. gada marta vidū maija sākumā beigās. Iespējams, ka dažām nomām tiek uzrādītas vecas cenas. Papildinājumiem un labojumiem - piedzivojumi.net@gmail.com

Manis paustais viedoklis, nenoliedzami, ir subjektīvs

Latvijas nomās pieejamo laivu veidi

Šis ir nākamā ieraksta par laivu nomām papildinājums, kur centīšos aprakstīt Latvijā pieejamo nomas laivu veidus. Vispirms jau par izmantošanu - visas šīs laivas domātas iekšējiem ūdeņiem. Jūrā drīkst doties tikai ar jūras kajakiem; ar īpaši šim nolūkam neizgatavotu kanoe (Latvijā tādas nav sastopamas) braukt jūrā tālāk kā pārsimt metrus no krasta ir pašnāvība, jo šis braucamais viļņos ir īpaši nestabils. Jūrā vai lielā ezerā noteikti nevajag doties, ja nav pārliecības par savām spējām avārijas gadījumā droši izpeldēt krastā vai izsmelt no laivas ūdeni un iekļūt tajā atpakaļ - kaut arī šis process izskatās pietiekoši vienkārši, to ir praktiski neiespējami īstenot bez citu braucēju palīdzības. Ir pietiekoši daudz organizētu jūrasbraucienu, kuri notiek kvalificētu instruktora pavadībā (Campo vai Jūras Laivas). Pamācošus gadījumus par negadījumiem airējot jūrā Latvijā, kuri potenciāli varēja beigties ļoti nelāgi, var lasīt šeit.

Kaut kāda (arī labu) laivu izvēle ir tikai divās nomās - Campo un Jūras laivās, pārējās, visticamāk, būs tikai divvietīgi/trīsvietīgi stiklašķiedras kanoe izstrādājumi. Nomājot nedaudz vajadzētu pievērst uzmanību laivas materiālam:

Kompozītu materiāls (stiklašķiedra un plastmasa vairākos slāņos) - samērā vieglas laivas, tomēr uz akmeņiem izsist plaisas vai caurumus var pietiekoši viegli. Attiecībā uz Latvijas ražojumiem (Drago, Alba u.c.) “viegls” jāizvieto ar “smags”.
Polietilēns - ļoti izturīgas, taču smagākas laivas. Labi piemērotas regulārām sadursmēm ar akmeņiem.
PVC (attiecas tikai uz saliekamajām smailēm un pūšļiem) - pietiekoši viegls un izturīgs, tomēr jāpievērš uzmanība pareizai uzglabāšanai.
Alumīnijs (attiecas tikai uz kanoe) - ļoti izturīgs, taču aukstā ūdenī airējot var būt ļoti auksti, Latvijā reti sastopamas
Kevlars (attiecas tikai uz kanoe) - izturīgs, izcili viegls, toties ļoti dārgs, Latvijā reti sastopams

Tātad, populārākie laivu veidi:

Divvietīgās kanoe (alumīnija, polietilēna, kompozītu, kevlara) - par spīti savām lieliskajām īpašībām, sastopamas gandrīz tikai Campo, jo kvalitatīvas kanoe ir pietiekoši dārgas, bet 90% nomu izvēlas ietaupīt. Pastāv arī vienvietīgas kanoe, bet tās Latvijā, nezināmu iemeslu dēļ, nav nevienā nomā.

Divvietīgās stiklašķiedras kanoe Alba - Latvijas nomu populārākā laiva. Līdzīgi kā ir krējums un ir krējuma produkts, tā ir kanoe un ir kanoe produkts. Alba, diemžēl, ir pēdējais. Protams, īsiem atpūtas izbraucieniem būs gana laba, bet nekam vairāk. Laiva piemērota trīs normālas miesasbūves cilvēkiem BEZ mantām. Ja brauc ar mantām, laivā nepietiks vietas, tādēļ labāk braukt tikai diviem. Protams, trijatā airēšana ir apgrūtināta, tādēļ labāk lai vidējais mierīgi sēž savā nodabā un netraucē pārējiem airēt. Atklāti sakot, braukšana šajā laivā trijatā ir diezgan neizdevies pasākums, tādēļ atsevišķas nomas šo pašu kanoe prātīgi piedāvā kā divvietīgu.

Četrvietīga kanoe Drago (tas pats kas Alba, tikai lielāka un, iespējams, nedaudz labāka) - šeit būs vieta četriem, atkal BEZ mantām. Braukt pa mazākām upītēm kā Abava būs grūti, jo laiva ir liela un smaga (50kg!!!), stiept to pāri bebru aizsprostiem būs pamatīga noņemšanās. Tikai diviem cilvēkiem airējot, gan būs ļoti smaga un lēna airēšanās.

Eksistē arī citi Latvijas stiklašķiedras kanoe modeļi (Kursa, Venta, Gunta), bet tie nomās sastopami reti un personīgi neesmu izmēģinājis - pēc teorētiskajiem parametriem šīs laivas īpaši neatšķiras no Albas vai Drago. Katrā ziņā, ja kanoe plānots pirkt peldlīdzekli kam nopietnākam par lēnu vienas/divu dienu plezīra izbraucienu, ieteiktu iegādāties dārgākus ārzemju izstrādājumus.

Voyager tipa kanoe - vieta 12 cilvēkiem un stūrmanim. Campo pieejamas tikai divas laivas, tomēr, cik man zināms, pietiekoši daudzo negadījumu dēļ, tās tiek iznomātas tikai pēc īpašas vienošanās un tikai tad, ja stūrmani nodrošina Campo. Vislabāk būs pieteikties organizētā braucienā pa Gauju, kuru piedāvā tas pats Campo, kas var būt samērā interesants pasākums. Sēžot tik lielā skaitā laivā, airētājiem gan var rasties nepārvarama tieksme piedzerties - kompānija prasa upurus.

Atpūtnieku kajaki - ne īpaši gari un ātri, domāti ne pārāk sarežģītiem pāris dienu braucieniem. Īpaši labi uzvedas mazākās upītēs, tomēr nepieredzējušam airētājam braukt lielākus gabalus (+50 km) būs jau grūti. Ideāls braucamais iesācējiem, arī bagāžas vietas ir salīdzinoši daudz.

Krāčūdens kajaki - mazi un ļoti specializēti, savas īpašās formas dēļ piemēroti īpaši sarežģītiem bebruārijiem vai krācēm pavasarī. Lietošanas iespējas Latvijā ir pietiekoši ierobežotās (tikai lielā ūdenī), braukt garākas distances labāk pat nemēģināt.

Jūras kajaki - domāti vidējām un lielām upēm un jūrai. Ļoti stabils un ļoti ātrs braucamais, daudz vietas mantām. Izcila izvēle garākiem pārgājieniem. Pieejami arī divvietīgi jūras kajaki.

SOT (sit on top) laivas - kajaki, kuriem sēž virsū, kaut kas līdzīgs seklai plastmasas vannai. To pozitīvā īpašība ir mazākas slīkšanas iespējas, jo laiva ir pildīta ar gaisu, tādēļ pēc apgāšanās negrimst un ir iespējams laivu apgriezt un ierāpties atpakaļ (tam gan nepieciešami labi laika apstākļi un noteiktas iemaņas). SOT izmantošana nenozīmē, ka drošība ir 100% garantēta, jo, parādoties sūcei zem ūdens līnijas, laiva var piesmelties un nogrimt. Tāpat lielā vējā un ļoti aukstā ūdenī laiva nav ilgstoši izmantojama, jo laivas klājs ir atklāts, tādēļ airētājs nemitīgi tiek apskalots ar aukstu ūdeni, bet tas gan laikam aktuāls ziemas laivotāju mazākumam. Turklāt ir jau arī silti hidrotērpi.

Saliekamās divvietīgās un trīsvietīgās smailes (Taimeņ, Saļjut un citas) noteikti ir pazīstamas jebkuram, kurš ar laivošanu nodarbojies padomju laikā. Šādas saliekamās smailes Krievijā ražo vēl aizvien (apvalkiem izmantojot PVC), tomēr tās Latvijā nav iespējams iznomāt. Nevar gan teikt, ka šīs laivas ir novecojušas un sliktas, jo pēdējo gadu laikā smailes tiek iekļautas Eiropas tūrisma ekipējuma izplatītāju katalogos, jo ekvivalenti Rietumu (iespējams, vieglāk saliekami) izstrādājumi maksā dārgāk.

Rafti un piepūšamās laivas jeb pūšļi - pieejami vairākās nomās, tomēr ar tiem visai grūti braukt, ja nav pamatīgas straumes. Pats gan uzskatu braukšanu ar raftiem pa Latvijas upēm par samērā bezjēdzīgu nodarbi (izņemot pavasara krāces Ogrē un Amatā), bet katrai aktivitātei ir savi cienītāji.

Glābšanas plosti - grūti nosaukt par ko citu, kā peldošu dzertuvi. Ātrums šādam peldlīdzeklim nepiemīt vispār, arī manevrēšanas spējas ir nulle. Protams, latvieši ir slavena plostotāju tauta. Kaste alus, kaste šņabja, visi ielien oranžajā brīnumā un jautra nedēļas nogale ir garantēta.

Pēc ātruma (airējot atpūtas režīmā ar nelielu straumīti), pie airiem nesēžot labiem airētājiem, laivas aptuveni sadalās šādi:

Reālajā dzīvē visātrākās būtu kanoe (jo vairāk airētāju, jo ātrākas), tomēr tendence ir tāda, ka vienatnē sēžot kajakā vai smailē tiek airēts nepārtraukti, savukārt piepūšamajā laivā vai kanoe - visai bieži tikai tad, kad uznāk vēlme pakustēties. Īpaši tad, ja visapkārt ir omulīga kompānija.

Neatgādināšu, ka arī mazās un seklās upītēs laivojot, īpaši jau alkohola ietekmē, glābšanas veste būtu obligāta. Katru gadu noslīkst vairāki par savām spējām ļoti pārliecināti airētāji.

Lasīt tālāk/noslēpt tekstu

Enerģijas spēriens

Atmiņā visvairāk paliekošā pieredze ar enerģijas dzērieniem man bija 2006. gada Ultramaratonā, kad pēc mokošā karstumā noairētiem 80 km, pēc vieniem naktī izdzēru vienu bundžu baismīgi salda kofeīna dzēriena, lai pēdējos desmit kilometrus galīgi neaizmigtu. Īstais kaifs iestājās pēc finiša ap diviem, kad palika piecas stundas, lai izgulētos pirms nākamā posma. Tieši tad miegs pārstāja "mocīt" un līdz rītam izdevās labi, ja pusstundu pasnaust (kafiju nedzeru, tādēļ laikam kofeīns tik pamatīgi "iespēra").

Lai nu kā būtu, jau sen vairs nav jāiztiek tikai ar Red Bull un mokoši jāpatērē škidrums, ja ir vēlme efektīvi uzlādēties. Sporta pārtikas ražotājiem parādījusies interesanta tendence kofeīnu saturošus produktus "sabāzt" kur vien iespējams - pat saulespuķu sēklās.

Eboost pulverītis ir tikai iesākumam. Tādas kā C-vitamīna tabletes, tikai ar kofeīnu. Viena no pozitīvākajām blakus īpašībām - viena deva satur 416 ieteicamās B12 vitamīna dienas devas, bet tas neesot nekas kaitīgs.

Rīta vitamīniem var uzkost čipsus, ko ražo NRG un braucienam trolejbusā paķert Sumseeds saulespuķu sēklas.

Abi ir pietiekoši uzlādēti (gan čipsu, gan sēklu mazākais iepakojums satur tikai trīsarpus tases kafijas katrs), lai visu dienu varētu pavadīt pacilātā noskaņojumā.

Kad spēki izsmelti, vēl tikai paliek vakara nagla - NRage - plāna tāfelīte, līdzīga elpas atsvaidzinātājiem, kura saturot aptuveni pusi kafijas tases kofeīna. Toties to paliekot zem mēles, efekts tiek solīts sekunžu laikā. Tad nu tikai jāiemet mutē kādas 20 un var ļauties vakara neprātam.

Pats interesantākais, ka visu šo produktu reklāmās tiek uzsvērta to nozīmība sporta aktivitātēs, aptuveni - iemauc vienu un būs spēks visu dienu. Laikam ir pietiekoši daudzi kas tā arī izdara un pie sasniegtā neapstājas - šie tipiem ir domāts lūpu balzāms ar kofeīnu. Vispār amerikāņu eksperti prognozē, ka pārtika ar kofeīnu kļūs ļoti pieprasīta un jau tagad augstākminēto preču ražotāji pusgada laikā ieguvuši negaidīti daudz patērētāju.

Via Backcountry un GetOutdoors

Lasīt tālāk/noslēpt tekstu