Kompozītu materiāls (stiklašķiedra un plastmasa vairākos slāņos) - samērā vieglas laivas, tomēr uz akmeņiem izsist plaisas vai caurumus var pietiekoši viegli. Attiecībā uz Latvijas ražojumiem (Drago, Alba u.c.) “viegls” jāizvieto ar “smags”.
Polietilēns - ļoti izturīgas, taču smagākas laivas. Labi piemērotas regulārām sadursmēm ar akmeņiem.
PVC (attiecas tikai uz saliekamajām smailēm un pūšļiem) - pietiekoši viegls un izturīgs, tomēr jāpievērš uzmanība pareizai uzglabāšanai.
Alumīnijs (attiecas tikai uz kanoe) - ļoti izturīgs, taču aukstā ūdenī airējot var būt ļoti auksti, Latvijā reti sastopamas
Kevlars (attiecas tikai uz kanoe) - izturīgs, izcili viegls, toties ļoti dārgs, Latvijā reti sastopams
Tātad, populārākie laivu veidi:
Divvietīgās kanoe (alumīnija, polietilēna, kompozītu, kevlara) - par spīti savām lieliskajām īpašībām, sastopamas gandrīz tikai Campo, jo kvalitatīvas kanoe ir pietiekoši dārgas, bet 90% nomu izvēlas ietaupīt. Pastāv arī vienvietīgas kanoe, bet tās Latvijā, nezināmu iemeslu dēļ, nav nevienā nomā.
Divvietīgās stiklašķiedras kanoe Alba - Latvijas nomu populārākā laiva. Līdzīgi kā ir krējums un ir krējuma produkts, tā ir kanoe un ir kanoe produkts. Alba, diemžēl, ir pēdējais. Protams, īsiem atpūtas izbraucieniem būs gana laba, bet nekam vairāk. Laiva piemērota trīs normālas miesasbūves cilvēkiem BEZ mantām. Ja brauc ar mantām, laivā nepietiks vietas, tādēļ labāk braukt tikai diviem. Protams, trijatā airēšana ir apgrūtināta, tādēļ labāk lai vidējais mierīgi sēž savā nodabā un netraucē pārējiem airēt. Atklāti sakot, braukšana šajā laivā trijatā ir diezgan neizdevies pasākums, tādēļ atsevišķas nomas šo pašu kanoe prātīgi piedāvā kā divvietīgu.
Četrvietīga kanoe Drago (tas pats kas Alba, tikai lielāka un, iespējams, nedaudz labāka) - šeit būs vieta četriem, atkal BEZ mantām. Braukt pa mazākām upītēm kā Abava būs grūti, jo laiva ir liela un smaga (50kg!!!), stiept to pāri bebru aizsprostiem būs pamatīga noņemšanās. Tikai diviem cilvēkiem airējot, gan būs ļoti smaga un lēna airēšanās.
Eksistē arī citi Latvijas stiklašķiedras kanoe modeļi (Kursa, Venta, Gunta), bet tie nomās sastopami reti un personīgi neesmu izmēģinājis - pēc teorētiskajiem parametriem šīs laivas īpaši neatšķiras no Albas vai Drago. Katrā ziņā, ja kanoe plānots pirkt peldlīdzekli kam nopietnākam par lēnu vienas/divu dienu plezīra izbraucienu, ieteiktu iegādāties dārgākus ārzemju izstrādājumus.
Voyager tipa kanoe - vieta 12 cilvēkiem un stūrmanim. Campo pieejamas tikai divas laivas, tomēr, cik man zināms, pietiekoši daudzo negadījumu dēļ, tās tiek iznomātas tikai pēc īpašas vienošanās un tikai tad, ja stūrmani nodrošina Campo. Vislabāk būs pieteikties organizētā braucienā pa Gauju, kuru piedāvā tas pats Campo, kas var būt samērā interesants pasākums. Sēžot tik lielā skaitā laivā, airētājiem gan var rasties nepārvarama tieksme piedzerties - kompānija prasa upurus.
Atpūtnieku kajaki - ne īpaši gari un ātri, domāti ne pārāk sarežģītiem pāris dienu braucieniem. Īpaši labi uzvedas mazākās upītēs, tomēr nepieredzējušam airētājam braukt lielākus gabalus (+50 km) būs jau grūti. Ideāls braucamais iesācējiem, arī bagāžas vietas ir salīdzinoši daudz.
Krāčūdens kajaki - mazi un ļoti specializēti, savas īpašās formas dēļ piemēroti īpaši sarežģītiem bebruārijiem vai krācēm pavasarī. Lietošanas iespējas Latvijā ir pietiekoši ierobežotās (tikai lielā ūdenī), braukt garākas distances labāk pat nemēģināt.
Jūras kajaki - domāti vidējām un lielām upēm un jūrai. Ļoti stabils un ļoti ātrs braucamais, daudz vietas mantām. Izcila izvēle garākiem pārgājieniem. Pieejami arī divvietīgi jūras kajaki.
SOT (sit on top) laivas - kajaki, kuriem sēž virsū, kaut kas līdzīgs seklai plastmasas vannai. To pozitīvā īpašība ir mazākas slīkšanas iespējas, jo laiva ir pildīta ar gaisu, tādēļ pēc apgāšanās negrimst un ir iespējams laivu apgriezt un ierāpties atpakaļ (tam gan nepieciešami labi laika apstākļi un noteiktas iemaņas). SOT izmantošana nenozīmē, ka drošība ir 100% garantēta, jo, parādoties sūcei zem ūdens līnijas, laiva var piesmelties un nogrimt. Tāpat lielā vējā un ļoti aukstā ūdenī laiva nav ilgstoši izmantojama, jo laivas klājs ir atklāts, tādēļ airētājs nemitīgi tiek apskalots ar aukstu ūdeni, bet tas gan laikam aktuāls ziemas laivotāju mazākumam. Turklāt ir jau arī silti hidrotērpi.
Saliekamās divvietīgās un trīsvietīgās smailes (Taimeņ, Saļjut un citas) noteikti ir pazīstamas jebkuram, kurš ar laivošanu nodarbojies padomju laikā. Šādas saliekamās smailes Krievijā ražo vēl aizvien (apvalkiem izmantojot PVC), tomēr tās Latvijā nav iespējams iznomāt. Nevar gan teikt, ka šīs laivas ir novecojušas un sliktas, jo pēdējo gadu laikā smailes tiek iekļautas Eiropas tūrisma ekipējuma izplatītāju
katalogos, jo ekvivalenti Rietumu (iespējams, vieglāk saliekami) izstrādājumi maksā dārgāk.
Rafti un piepūšamās laivas jeb pūšļi - pieejami vairākās nomās, tomēr ar tiem visai grūti braukt, ja nav pamatīgas straumes. Pats gan uzskatu braukšanu ar raftiem pa Latvijas upēm par samērā bezjēdzīgu nodarbi (izņemot pavasara krāces Ogrē un Amatā), bet katrai aktivitātei ir savi cienītāji.
Glābšanas plosti - grūti nosaukt par ko citu, kā peldošu dzertuvi. Ātrums šādam peldlīdzeklim nepiemīt vispār, arī manevrēšanas spējas ir nulle. Protams, latvieši ir slavena plostotāju tauta. Kaste alus, kaste šņabja, visi ielien oranžajā brīnumā un jautra nedēļas nogale ir garantēta.
Pēc ātruma (airējot atpūtas režīmā ar nelielu straumīti), pie airiem nesēžot labiem airētājiem, laivas aptuveni sadalās šādi:
Reālajā dzīvē visātrākās būtu kanoe (jo vairāk airētāju, jo ātrākas), tomēr tendence ir tāda, ka vienatnē sēžot kajakā vai smailē tiek airēts nepārtraukti, savukārt piepūšamajā laivā vai kanoe - visai bieži tikai tad, kad uznāk vēlme pakustēties. Īpaši tad, ja visapkārt ir omulīga kompānija.
Neatgādināšu, ka arī mazās un seklās upītēs laivojot, īpaši jau alkohola ietekmē, glābšanas veste būtu obligāta. Katru gadu noslīkst vairāki par savām spējām ļoti pārliecināti airētāji.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru