Jau aptuveni otro vai trešo gadu ļoti pozitīvi attiecos pret sporkiem (spork=spoon+fork) - karotes un dakšiņas krustojumu pārgājienos, kuri ir neprātīgi ērti instrumenti, lai vienlīdz parocīgi ēst gan zupu, gan cīsiņus. Turklāt man piederošais titāna izstrādājums, kuru kaut kur dabūju par velti (jo pirkt titāna karoti par dārgu naudu būtu pārāk perversi), ir pietiekoši izturīgs, lai ar to attaisītu pudeles un izmantotu citām vajadzībām.
Lai nedaudz samudžinātu nosaukumus, Piranha savus darinājumus sauc par fūniem
(foon=fork+spoon) un galā iestrādā nelielu karabīnīti fūna pieāķēšanai.
Tomēr tas nav viss, ir arī knorki (knork=knife+fork), kur viena dakšiņas mala ir uzasināta, lai to varētu izmantot kā nazi. Kā
raksta ražotāji, šī ideja radusies picas ēšanas laikā, kad Maiks Millers saprata cik neērti ir griezt picu ar nazi, bet pēc tam vēl meklēt dakšiņu. Pirmais, ko es iedomātos attiecībā uz šada instrumenta lietošanu, ir pamatīgi sagriezts vaigs un mēle, tomēr lietotāji apgalvo, ka knorka mala neesot tik asa, lai ar to varētu sagriezties.
Tomēr kāpēc visu to vēl vairāk apvienot vienā instrumentā? Var, un to nosaukt par splaidu (splayd).
Katrā ziņā, inovācijas attīstās visos virzienos arī galda piederumu sfērā. Jācer, ka nākamā fāze būs labi aizmirsts vecais - ēšana ar pirkstiem.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru