Pagājušajā nedēļā Lonely Planet piedzīvoja vienu no lielākajiem skandāliem, kad viens no tās Dienvidamerikas autoriem Tomijs Konstams (Tommy Kohnstamm) pirms savas grāmatas Do Travel Writers Go to Hell? (Vai ceļojumu rakstieki nonāk ellē?) iznākšanas, kura paredzēta šodien, rakstā New York Observer un īsā intervijā pazīstamajam žurnālam Outside pastāstīja par ceļvežu "ķēķi" - konkrēti Lonely Planet maksājot maz, tādēļ autori nemaz neapmeklē lielāko daļu vietu, kuras apraksta, turklāt spiesti regulāri bomžoties un nodarboties ar apšaubām aktivitātēm, lai izdzīvotu. Tomijs, lai nopelnītu naudu, Dienvidamerikā esot nedaudz tirgojies ar ripiņām, konkrēti Ecstasy, turklāt Kolumbijas aprakstu esot sacerējis ASV, pašu Kolumbiju neapmeklējot.
Šo stāstu, pareizāk tā daļu par tekstu sacerēšanu neizejot no mājas uzreiz pārķēra lielākās ziņu aģentūras (laikam pat līdz Delfiem arī īsa ziņa nonāca) un uzreiz visi, atceroties par dārgu naudu pirktajos ceļvežos atrastās kļūdas, priecājās, ka beidzot kāds autors ir atzinies. Lonely Planet viedoklis palika tā īsti nenoskaidrots, tomēr arī citi lietas apstākļi tagad vairs nav tik skaidri kā izskatījās.
Kā jau minēts, lielākais tracis tika sacelts tieši par šo Tomija izteikumu:
"Viņi man nemaksāja pietiekoši, lai dotos uz Kolumbiju. Es grāmatu rakstīju Sanfrancisko. Informāciju ieguvu no meitenes ar kuru draudzējos, kura strādāja praksē Kolumbija konsulātā"Kā izrādās un to
intervijā ceļojumu portālam World Hum atzīst arī pats Tomijs, viņam nemaz nebija paredzēts doties uz Kolumbiju - viņa uzdevums bija aktualizēt sadaļu par Kolumbijas vēsturi un kultūru, jo Tomijs ieguvis grādu Latīņamerikas zinībās. Šajā intervijā viņš arī atzīst, ka daži izteikumi esot bijuši neveikla vārdu izvēle un viņš to nožēlojot. Tāpat par visu pārējo - nav jau tik traki, ka daudz kas izdomāts - tur vairāk vainojama sensāciju kāro žurnālistu brīvā notikumu interpretācija un viņa izteikumu izraušana no konteksta.
Pats Lonely Planet vairrākkārt atzina (piemēram,
šajā preses relīzē), ka Tomija radītajos tekstos nekādas nepilnības nav konstatētas, turklāt viss attiecas uz vecajiem izdevumiem, kuri vairs netiek drukāti, tomēr kārtības labad viss tiekot pārbaudīts, lai pircējiem nodrošinātu vispilnīgāko informāciju bla bla bla...
Tā nu viss šis publicitātes pasākums būtu pieklājīgi noklusis, ja tas nebūtu aktualizējis ko citu - ceļvežu autoru zemo atalgojumu. Kaut arī Lonely Planet bieži uzsver, ka maksā labāk par pārējiem, tādēļ visi labākie autori strādā pie viņiem, šis notikums lika daudziem esošajiem un bijušajiem (tādu ir vairāk) krietni sarosīties dažādos ceļojumu aprakstnieku forumos. Tā nu atklājās, ka Lonely Planet teiktais nav gluži patiesība - alga ir visai pieticīga, bieži mazāka nekā citās izdevniecībās, turklāt jāstrādā esot pārāk smagi. Vairāki autori raksta, ka parasti cilvēkiem esot priekšstats, ka ceļvežu autori informācijas ievākšanas laikā lieliski izklaidējas - dzīvo pieczvaigžņu viesnīcās, ēd dārgos restorānos (abi pilnībā uz izdevēja rēķina) un laiski zvilnē saulē, ik pa laikam laiski pierakstot piezīmes. Tas neesot pat tuvu patiesībai, jo par darbu parasti maksā noteiktu summu (kas beigās nepārsniedz autora mītnes zemes vidējo mēnešalgu, parasti ASV, Austrālijas vai Lielbritānijas), turklāt par dzīvošanu un ēšanu un visām biļetēm jāmaksā pašam. Tātad, autori dzīvo lētās viesnīcās, lai maksimāli ietaupītu, turklāt no brangajām izklaidēm arī nekas prātīgs nesanāk, jo dienā jāapmeklē vairāki desmiti iestādījumu - viesnīcas, ēstuves, izklaides vietas. Tā esot noskriešanās visu dienu, parasti vairāku mēnešu garumā.
Turklāt lielās izdevniecības nemaz necenšas maksāt vairāk, jo visapkārt ir pilns censoņu, kuri alkst sevi pierādīt pasaulei un kuri vismaz gadu vai divus ir ar mieru dažu dolāru dēļ skriet apkārt puspasaulei, nereti pat pieliekot klāt no personīgās kabatas. Veiksmīgākajiem šo gadu laikā izdodas par sevi ieinteresēt žurnālus, kuri tad arī ir galvenais iztikas avots. Pārējie atgriežas pelēkajā ikdienā. Ieteikums gan visiem rakstniekiem ir viens - neuzticēties ceļvežiem.
Galvenokārt via
WrittenRoad Lasīt tālāk/noslēpt tekstu
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru