Visai interesanti ir pavērot cilvēkus, kuriem kādu apstākļu sejā pēkšņi parādās skaidrs un neviltots “bļeģ”, bet kurš pieklājības dēļ tā arī paliek nepateikts. Šādu tipu iznāca satikt vilcienā, braucot uz Kijevu. Kupejas ir trīsvietīgas, bet, acīmredzot, patuklais ungāru vīriņš bija cerējis, ka kupejā būs viens un varēs justies kā pirmās klases pasažieris. Pavadonis gan viņam īsi paskaidroja, ka lai realizētu šo vēlmi, viņam nevajadzēja taupīt naudu un nopirkt visas trīs vietas. Vispār par kaimiņu klātbūtni kupejā sašutuši bija daudzi, laikam grib braukt pa lēto un justies kā kungi.
Man, par papildus nelaimi, gadījās vieta pašā augšējā plauktā, kuru pagājušajā reizē paziņa francūzis nosauca par Indiju - jo tur, guļot pie griestiem, esot aptuveni tāda pat temperatūra un gaisa mitrums kā Indijā. Tāda visai pretīga pirtiņa bez svaiga gaisa klātbūtnes.
Kijeva ir interesanta, ar salīdzinoši nelielu vēsturisko centru un samērā daudz daudzstāvu mājām - gan padomju ražojuma, gan mūsdienu “ekskluzīvajiem” 20 stāvu veidojumiem, ar cikucakām un tornīšiem, kuros kvadrātmetra cena viegli var sasniegt vairākus tūkstošus latu. Tomēr padomju “smaka” kura labi izjūtama Baltkrievijā, Krievijā vai pat Ļvovā un citās mazākās Ukrainas pilsētās, Kijevā nav īsti sastopama. Šeit valda kapitālisms - apkalpošana ir laipna, tomēr cenas drausmīgas - nedaudz lētāk kā Rīgā, bet vietējo algām vēl jāpagaida līdz Rīgas līmenim; stipri vien atgādina situāciju Latvijā pirms gadiem četriem. Arī cilvēki samērā atsaucīgi un laipni - iet tāds tipiņš pa ielu drūmu ģīmi un melnā ādas jakā un izskatās, ka 20 kapeiku dēļ iedos pa ģīmi, bet kad uzprasa pareizo ceļu, tad pusstundu pacietīgi klāsta un ir gatavs bezmaz pats aizvest.
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Ko redzēt, protams ir, samērā labais Kresčatiks (galvenā iela), kura tiek slēgta brīvdienās un atvēlēta gājējiem, samērā daudz baznīcu - visas vienā zeltā. Protams, obligātais apmeklējums ir 2. Pasaules kara muzejs. Šeit atkal interesanti, kaut arī viss veidots padomju stilā, gidi vairākas reizes atkārto, ka daļa no tā ir ir tīra padomju propaganda. Tāpat uzzinu, ka tiek plānots papildus papildus paviljons vai muzejs, kurš veltīts ukraiņu SS vienībām un UPA (Ukrainas Sacelšanās Armijai). Neesmu gan īsti pārliecināts, ka kaut ko tādu Kijevā uzcelt iedrošinātos, bet arī jāatzīst, ka ne ukraiņu SS formējumi, ne UPA (kura cīnījās gan pret padomju, gan vācu varu pa starpai izšaujot visus poļus) netiek īpaši nosodīti. Daudz vairāk to var manīt izteikti nacionālistiskajā Ļvovā, kur ir gan piemineklis UPA vadītājam Stepanam Banderam, gan ikgadējie gājieni un goda sardzes, gan arī restorāns Krijivka, kurš veltīts attiecīgajai tematikai. Tādā ziņā latviešu Waffen SS gājieni nedaudz nobāl.
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Krieviski Kijevā runā aptuveni tikpat cik Rīgā, ja ne pat mazāk. Bet tā kā ukraiņu valoda līdzīga krievu, tad vairākums nemitīgi pāriet no vienas valodas otrā, pietiekoši bieži radot saprašanas grūtības.
Te var ieraudzīt to, kas ir īsts sastrēgums - līdz tiltam stāv rinda 3 - 4 km garumā un četru joslu platumā. Parasti visi brauc ar metro, bet no rītiem arī tajā valda pārpildīts vājprāts, par spīti tam, ka metro iet reizi minūtē vai pusotrā. Cena gan pievilcīga - 6 santīmi, skaitoties pasaulē lētākais metro, bet līdz vēlēšanām neviens cenu paaugstināt neiedrošināšoties. Par nelaimi, tas notiks visai drīz, jo vēlēšanas Ukrainā norisinās aptuveni reizi gadā, decembrī jābūt vēl vienām. Par spīti vēlēšanu tuvumam, aģitācija nav manāma, jo vēlēšanu datums tiek nemitīgi pārcelts un lielai daļai cilvēku jau viss ir sen piegriezies. Prezidentu Juščenko, kuram ir samērā pozitīvs imidžs Rietumos, izskatās, ka šeit vairākums uzskata par prātā jukušu mērkaķi, kurš jau samērā sen nespēj domāt loģiski un parasti visas problēmas mēģina risināt atlaižot parlamentu. Pilnīgs Zatlera pretstats.
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Interesants arī Pinčuka Mākslas Centrs - ukraiņu oligarha Viktora Pinčuka sponsorēta modernās mākslas galerija Kijevas centrā. Kaut arī liela daļa tajā izstādītās mākslas man ir nesaprotama, pievilcīga liekas šāda muzeja ideja (bez valsts budžeta klātbūtnes), īpaši tādēļ, ka tajā tiek izstādīts daudz pasaulē slavenu izstāžu, bet tautai ieeja ir par brīvu. Tāpat ne visai plašais, bet pietiekoši interesantais tualešu muzejs, kurš iekārtots santehnikas veikalā - to sponsorē santehnikas veikals.
Atpakaļceļam par 4 eiro iegādājos DVD ar 12 filmām, kvalitāte drausmīga, bet 23 stundas kaut kā jāizpilda - Indiana Džounss, Betmens un Bonds varēs palēkāt pa ekrānu.
3 komentāri:
jau metro maksā 5 ar pusi santīmus, un intervāls pa dienu ir 3 minūtes, pik stundās pusotra minūte, un veelaak vakaraa 6 - 10 minuutes. :)
Ak, ja ne situācija valstī gribētu apskatīt visas vietiņas !
Kijeva ... pilsēta ar savu šarmu, neskatoties uz politisko situāciju. Noteikti ir vērts apskatīt!
Ierakstīt komentāru