Pārgājienu zābaki vai kurpes?

Diezgan bieži var saskarties ar uzskatu, ka dodoties pārgājienā (runa iet par plašām tautas masām domātiem gājieniem līdz aptuveni 4 km augstumam) zābaki ir obligāta ekipējuma sastāvdaļa. Tā nu tiek iepirkti samērā lieli un smagi zābaki (lai stabilāk) un aiziet. Protams, pastāv dažādi viedokļi, tomēr man liekas, ka zābaki periodā, kad laukā ir plus grādi, ir noziegums pret kājām. Vēl trakāk, ja izdomā vilkt armijas tipa zābakus...

vs

Protams, veikali ir pilni ar staigāšanas zābakiem, tomēr nedaudz iedziļinoties to cenās ir skaidrs iemesls īpaši cītīgam zābaku atbalstam no tirgotāju puses - zābaki maksā ievērojami dārgāk nekā kurpes. Tā kā nesaprotu pamatojumu lēmumam par zābaku lietošanu un iegādi, īsumā apskatīju dažus tipiskus "par" argumentus, kuru cītīgi mēģināju atspēkot.

Potītes atbalsts. Tas ir bieži dzirdēts, bet ne īsti pamatots arguments. Potīti var samocīt jebkuros apavos un problēma vairāk slēpjas apstāklī, ka potīte ir par maz trenēta. No potītes traumām var izvairīties uzmanīgi ejot un gājienu uzsākot lēni, iesildot locītavas, vismaz pārgājienā sākumā neforsējot un izvēloties savām spējām atbilstošu maršrutu. Visu gadu sēdēt pie datora un tad bez treniņa mēģināt iziet sarežģītu un grūtu maršrutu ir samērā drošs ceļš uz dažādiem ievainojumiem, un tajos vainot ekipējumu, kuram nav kāju vai roku balsta ir īpaši muļķīgi. Kalnu nesēji spēj nest 30 kg nastas ar plikām kājām pa sniegu... Protams, mūsdienās arī pietiekoši nekautrīgi no ceļojumu ekipējumu ražotāju un pārdevēju puses tiek kultivēts uzskats, ka labs ekipējums aizvieto treniņus vai pieredzi - uzvilksim jaunus zābakus, smukas bikses un kalnā augšā.

Ar zābakiem potīti izgriež mazāk tādēļ, ka tie ir parāk neveikli un smagi, lai veiktu tādas pat kustības kā ar vieglām kurpēm - slēpošanas zābakos kāju salauzt nevar nemaz. Taču tikpat loģiski būtu mugursomā ielikt ķieģeļus, lai būtu smagāk nest un varētu biežāk atpūsties. Ja ir pilnīgi skaidrs, ka potīte ir vāja vai ievainota, daudz vērtīgāk būs to nosiet ar elastīgo saiti vai uzlikt fiksatorus, kas potīti aizsargās daudz labāk par stingriem zābakiem līdz puscelim. Bet nekādi zābaki neatsvērs kaut nelielus treniņus pirms gājiena.

Visi kalnos gājēji izmanto zābakus. Kalnos gājēji nereti smeļas idejas no krāšņām fotogrāfijām, kur redzami saulē apdeguši alpīnisti ar brangiem zābakiem kājās. Alpīnisti zābakus izmanto tādēļ, lai tiem varētu piestiprināt dzelkšņus, kuriem nepieciešama īpaši stabila zole un tādēļ, lai arī lielā salā neapsaldētu kājas, turklāt nopietna kāpšana nav salīdzināma ar pārgājienu. Tāpat
alpīnistu zābaki ar pārgājienu zābakiem nav salīdzināmi ne kvalitātes, ne cenas ziņā (sākot no 200-250 latiem).

Armijā izmanto zābakus. Vispirms jau, līdzīgi kā ar alpīnistiem, ir liela atsķirība gan cenas, gan kvalitātes ziņā starp moderniem armijas zābakiem un armijas stila zābaku atdarinājumiem, kurus tirgo "armijas veikalos". Turklāt nav skaidrs kādēļ pārgājiena laikā zābakiem būtu jābūt ugundrošiem un īpaši triecienizturīgiem, labi zinot, ka šis efekts tiek panākts uz svara rēķina.

Zābakos mazāk saiet dubļi. Jau daudzus gadu desmitus ir pazīstamas bahilas - viegls neilona vai blīva auduma izstrādājums, kuru uzvelk virs kurpēm un kurš nodrošina simtprocentīgu aizsardzību no dubļiem, sniega un lielākās daļas slapjuma. Pieejamas dažādas bahilas - gan vieglas un mazas - vasarai un putekļiem domātas, gan bahilas, kas sniedzas līdz ceļiem un paredzētas sniega aizturēšanai.

Ūdens necaurlaidība. Zābakiem ir Goretex membrāna un tātad ūdens netiks klāt. Vispirms jau jāatceras, ka Goretex membrānai par savu popularitāti vairāk jāpateicas mārketingam, nevis pusizdomātām īpašībām, kuras testos regulāri negūst apstiprinājumu (citu ražotāju membrānas parasti ir daudz labākas). Ilgstoši bradājot pa peļķēm slapjā laikā, ūdens pietiekošā daudzumā saies pa zābaku augšu. Turklāt, ja Goretex zābaki saslapst, tie žūs krietni ilgāk nekā parastie. Manuprāt, vējā izbārstīta nauda. Turklāt siltā laikā, izmantojot zābakus, kājas svīst daudz vairāk un neviena membrāna nespēj tikt galā ar šādu sviedru daudzumu. Sviedrainas un sakarsušas kājas rada ne tikai diskomfortu un smaku, bet rūpējas arī par ko svarīgāku - tulznām - jo sausākas būs kājas, jo mazāka iespēja uzberzt tulznas.

Ja arī agrāk izmantoja zābakus, tas nenozīmē, ka šis process ir jāturpina arī mūsdienās, kad pat mazās čībiņās izmanto labas kvalitātes, elastīgas un stingras zoles (piemēram, Vibram), kas ir daudz nozīmīgāk kāju stabilitātei nekā stingra potītes saturēšana. Tāpat pieejamas speciālās ieliekamās zoles, kas pēdu padara daudz stingrāku. Pazīstamākais šo zoļu ražotājs ir Superfeet, tomēr viņiem netrūkst daudz labu konkurentu.

Šīs zoles nevajadzētu pirkt neuzmērot vai vismaz iepērkoties veikalā, kur zoļu izvēle ir niecīga. Katra pēda tomēr ir pietiekoši individuāla, turklāt pastāv vairāki šo zoļu veidi, kas piemēroti dažādu formu pēdām. Mazā veikalā (lasi - jebkurā Latvijas veikalā) noteikti nebūs pieejamas visu veidu zoles. Tas ir pietiekoši dārgs prieks (vismaz 15 ls), lai nejēdzīgi iztērētu naudu. Tomēr šīs zoles, ja atrastas pareizās, komfortablus padarīs pat šķietami neērtus apavus.

Tātad - kādus staigājamos apavus vajadzētu izvēlēties?

Vispirms jau jāņem vērā svars. 500 g līdz 1 kg uz pāri būtu tā robeža, kuru nevajadzētu pārsniegt. Tā kā ir pieņemts, ka 1 kilograms kājās ir tas pats kās 5 kg somā, tad velkot vieglas kurpes pusotra kilograma zābaku vietā, no "somas" tiek izņemti vairāki kilogrami.

Tāpat nav samērojamas cenas - arī salīdzinoši vienkārši pārgājienu zābaki maksās vismaz 60 latus un vairāk, kamēr par šādu cenu var nopirkt pat izcili labas pārgājienu kurpes (Latvijā, protams, izcili nožēlojamā izvēlē) vai puszābakus. Kopumā ieteiktu izvēlēties vieglas un ērtas botas, īpaši trail running vai cross training tipa, kuras paredzētas skriešanai nedaudz sarežģītā apvidū vai piedzīvojumu sacīkstēm un lieliski kalpos gan līdzenā, gan akmeņainā un kalnainā apvidū. Nesen Gandrā manīju, ka viņi sākuši izplatīt Keen. Piemēram, Keen Targhee II - gan kurpes, gan puszābaki ir lieliska izvēle. Viegli un ļoti, ļoti ērti apavi jau no pirmās uzvilkšanas reizes. Neko labāku par Keen neesmu valkājis.

Vēl labi vidējas klases ražotāji ir Merrell, Teva, Vasque un the North Face. Arī daži Asolo modeļi.

Pats valkāju divu veidu apavus - visbiežāk no pavasara līdz rudenim velku ūdenskurpes (botu un sandaļu krustojums, kas ļoti piemērots slapjumam, jo visi dubļi un lietus uzreiz iztek ārā cauri sietveida pārklājumu un ātri izžūst). Atsevišķos gadījumos izmantoju Keen puszābakus (tos pašus, ko pieminēju iepriekšējā rindkopā). Protams, puszābaki jau ir gandrīz pusceļš uz manis pašrocīgi nopeltajiem zābakiem, tomēr šajā gadījumā lielāko lomu nospēlēja atlaides (no 70 uz 12 ls), turklāt šo puszābaku svars ir mazāks par vidēju kurpju svaru. Bet, protams, tas nav īsti godīgi, tomēr pirkt labas staigājamās kurpes, kad iepriekšējie apavi nav galīgi novalkāti, arī būtu pārsteidzīgi.

Negribu galīgi "nolikt" zābakus, tomēr tiem ir sava vieta un funkcijas - auksts un draņķīgs laiks. Ziemā un rudenī, kad risks apsaldēt slapjas kājas ir liels, kurpes izmantot būtu muļķīgi, bet pārējā laikā neredzu iemeslu, lai valkātu lielus un smagus zābakus.