otrdiena, 2008. gada 13. maijs

Ezeri visapkārt, kalni arī

Pirms nedēļas - maija brīvdienās sanāca aizbraukt pastaigāt pa Anglijas lielākajiem kalniem - Lake District.



Laika prognoze nebija uzmundrinoša - atsvaidzinošs lietus ar fragmentāriem pērkona negaisiem. Cerējām, ka vismaz pērkona negaiss neuznāks, jo “plikos” pakalnos pērkona negaiss nav tas, ko gribētu piedzīvot.

Vispirms jau braukšana sagādāja savus pārsteigumus - tomēr ir samērā grūti pieņemt domu, ka 90 km, kuri trīs stundu laikā tiek veikti izcili lēnā un smirdīgā autobusā (vilciena Rīga-Ērgļi ekvivalents), maksā 15 latus vienā virzienā. Ar vilcienu būtu vēl divreiz dārgāk. Angļu cenas tomēr nav normālas.

Kad iebraucām, lietu nemanījām, tā vietā bija saulains un smaržīgs pavasaris un viss ziedēja. Ātri uzcēlām telti un devāmies pastaigā pa pilsētiņu vai, precīzāk, ciemu - saucas Kesvika. Īpatnēja ar to, ka gadā šo vietu apmeklē ap 12 miljoniem cilvēku, kuru lielākā daļa arī dodas kalnos, tādēļ lielais vairums centrā redzēto cilvēku bija ar pārgājienu apaviem un sabristām biksēm kājās. Pilsētā aptuveni katrs otrais veikals pārdod tūrisma ekipējumu (vismaz desmit lielāki un ļoti labi veikali tur ir un daudz mazāku). Neko tādu nekur nav nācies redzēt, pat Šamonī ne, kur sporta veikalu koncentrācija ir milzīga.

Kaut kur gājiena sākumā

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Kempingā satikām kādu onkuli un tanti, kuri veica vairāku dienu pārgājienu - onkulis nedaudz izskatījās pēc hipija - tādu garu un sirmu bārdu, turklāt īsās šortiņās, plikām kājām un diviem sudraba gredzeniem kāju pirkstos. Saruna bija produktīva, jo uzzinājām ka ārpus kempingiem teltis celt nacionālajā parkā tomēr drīkst, kā arī dzirdējām stāstu, ka mūsu iecerētajā galamērķi vēl pirms pusotras dienas bija krusa, vējš, aukstums un nepārtraukts lietus. Iedvesmojoši.

Nākamajā dienā pastaigājām izcili smuki, pat paspējām saulē apdedzināt seju, jo lietus vēl nebija ieradies. Uzkāpām ap 500 m pakalniņā, nokāpām lejā, uzkāpām atkal - pāris stundās kopā kādus 1,5 km pa vertikāli un 15 km pa horizontāli, līdz izlēmām mest mieru.

staigājot pa kalneļiem

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

ļoti smukie jēri pa ceļam

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Telti cēlām uz neliela pārejas pie skaista ezeriņa. Interesanti, ka tas, kas izskatās kā zāle, patiesībā ir sūnas un visapkārt ir liels purvs. Man grūti bija saprast kā pat stāva nogāze pietiekoši augstu virs jūras līmeņa var būt totāli pārpurvojusies. Tas visvairāk problēmas sagādā guļot, jo ilgāk kaut kur pastāvot vai pasēžot, uzreiz sāk sūkties ūdens.

ezers, pie kura nakšņojām. ja rūpīgi skatās, var redzēt vairākas teltis visapkārt ezeram

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Konstatējām, ka iešana mums sokas pat pārāk raiti, tādēļ nedaudz modificēsim maršrutu un mēģināsim jau nākamajā dienā beigt šo gājienu, jo tika solīta nejauka laika ierašanās (turklāt nebijām gatavojušies gulēt purvainās peļķēs). Nejaukais laiks naktī patiešām ieradās - stipra lietus un pērkona negaisa veidā. Par laimi, no rīta viss bija salīdzinoši mierīgi un gājām pa nosacītu taku - precīzāk, ložņājām un meklējām ceļu pa klinstbluķiem piebārstītu stāvu nogāzi. Drīz arī sākās vējš - sākumā nekas, bet pēc pusstundas jau tāds, ka likās, ka nogāzīs gar zemi, nekad nebija nekas tāds piedzīvots. Slikti tas, ka atradāmies vietā, kur krist noteikti nebūtu vēlams, turklāt arī bezvējā iet te jau būtu pietiekoši grūti.

meklējot taku

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Kad vēlāk satikām citu staigātāju, tas mums teica, ka esot “hell of wind”, tas laikam nozīmē, ka vējš patiešām stiprs pat viņa izpratnē, jo vietējie staigātāji jau pieraduši pie līdz aptuveni 15-20 m/s vēja. Lai paspētu uz autobusu vienos (pēdējais autobuss kurš derēja), nācās nedaudz pat uzskriet, tomēr, noejot ielejā, laiks izmainījās - vējš pazuda un diena atkal kļuva īpaši mīlīga. Vēl tikai četras vai piecas stundas kratīšanās un pārsēšanās pa vietējiem autobusiem.

dažubrīd ezeru apkārt bija ļoti daudz, tālumā teorētiski redzama Īru jūra

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Nekādu lielo gabalu jau nenogājām - kopā nedaudz zem 30 km, bet tā kā mūsu mērķis bija mierīga pastaigāšana ar ievērojamiem atpūtas elementiem, nevis uzkāpšana kādā virsotnē, tad bija labi.

1 komentāri:

Feliks teica...

Es labprāt dotos tādā ceļojumā!