Šogad Jāņos sanāca pabūt ārpus Latvijas - sēņu zemē Īrijā, kur laiks ir nemainīgi pretīgs visu cauru gadu. Tā kā Jāņu svinēšanas iespējas šajā vietā ir visai ierobežotas, tad nolēmām doties nakts pārgājienā. Par gājienu izlēmām pietiekoši pēkšņi, piektdienas vakarā (21. jūnijā), ievērojot to, ka visu dienu debesīs novērota ilgi neredzēts fenomens - saule un tā kā laika ziņas nesolīja lietu līdz pat nākamajam rītam, tad, ilgi nedomājot, stundas laikā sastādījām maršrutu un devāmies ceļā. To, ka šajā naktī bija īstie saulgrieži uzzinājām tikai pēc gājiena.
Nebija arī laika īpaši sagatavoties ēdamā ziņā - līdzi ņēmām vakariņām cepto vistu un kartupeļus. Ar pēdējo autobusu aizbraucām uz Dublinas nomali, kur uzsākām gājienu pa Wicklow Way, vienu no garākajām Īrijas takām. Uzkāpjot pirmajā pakalnā pavērās lielisks skats uz naksnīgo Dublinu, gluži kā Holivudas filmās. Bildes, protams, nesanāca.
Nakts bija lieliska - silta un bez vēja, kaut kas tāds Īrijā nebija piedzīvots. Tā nu lēnām gājām, lai visu paredzēto maršrutu nenoietu pārāk ātri, pirms nāktu pirmais autobuss. Kādā kalna virsotnē uzēdām vistu.
Pa ceļam dzirdējām un redzējām visai daudz briežu, kuri pat uzreiz nemuka prom. Tāpat novērojām ragu un nagu slimības perēkli un zemnieku slikto attieksmi pret suņiem, kuri nav pie siksnas.
Pirms četriem no rīt, kāpjot nākamajā paugurā, mūs jau sagaidīja lielisks saullēkts, kurš dažādās krāsās turpinājās vismaz stundu vai pusotru. Laikam tas pat bija pirmais Jāņu saullēkts, kuru bija izdevies ieraudzīt - līdz šim visus iepriekšējos biju nogulējis.
No rīta ap sešiem, kā solīts laika ziņās, sākās ierastais pretīgais lietus. Tomēr tad jau bijām iznākuši uz ceļa un palika tikai daži kilometri līdz autobusam. Vēl stundu garš brauciens ar autobusu, kura laika pūlējāmies aizmigts, bet tas īsti neizdevās grubuļainā ceļa dēļ. Tā nu Jāņi sanāca gandrīz bez lietus, un nakts laikā nogājām ap 15-17 km.
1 komentāri:
Apraksts ieintriģēja, žēl, ka bildes nav redzamas :(
Ierakstīt komentāru