Pats labākais laiks lidošanai ir tad, kad vairākas Rietumeiropas lidostas ir paralizētas divu vai trīs centimetru biezās sniega segas dēļ. Nervozas gaidas (atcels, neatcels), nīkšana un pārdomas par to, ka Rīgas lidostā šādu nieku pat neievēro, nemaz nerunājot par gandrīz visu reisu atcelšanu.
Mums paveicas un tomēr viss notiek, un ar dažu stundu nokavēšanos, vēlu vakarā, piezemējamies Šarleruā, kura, kā jau tipiska Ryanair lidosta, lepni nes Briseles Dienvidu lidostas nosaukumu, kaut arī līdz pašai Briselei ir samērā tālu. Pat paspējam vēl saņemt aizrunāto mašīnu. Nākamajā dienā braucam uz Brigi vai Brūžu (nosaukums laikam atkarīgs no flāmu vai franču izrunas). Mazliet filmas In Brugges iespaidām, mazliet tāpēc, ka tur jau ir būts, bet nebūtu par skādi apskatīt visu vēlreiz.
Liels prieks par to, ka Beļģija ir tik maza, ka visur vai aizbraukt stundas vai divu laikā. Tā nu iebraucam izslavētajā izcakinātajā pilsētiņā. Vispirms ejam uz slimnīcas muzeju (st. Jaans Hospital). Tur dažus simtus gadus, no viduslaikiem līdz pat 19. gadsimta beigām atradās slimnīca. Nevar teikt, ka ļoti interesanti, jo izstādē dominē jēzuliņi un marijas, tomēr ir daži interesanti apskates objekti, piemēram, tādi kā nelieli skapīši, kur tika sēdināti slimnieki, jo tika uzskatīts ka slimniekam daudz progresīvāk ir nevis gulēt, bet sēdēt. Izmērs tiem kubuliem tāds, ka pat mūsdienu pusaudzis tur vairs īsti neietilptu, bet viduslaiku cilvēkiem jau daudz nebija ko ēst un viņi visi bija maziņi.
Pati Brige ir tieši tāda kā bildēs, smukas un pedantiski sakoptas mājas visapkārt, vien labi, ka šajā samērā sliktajā un lietainajā laikā nav daudz tūristu.
Vēl tikai atliek briesmīgi pieēsties beļģu pankūkas un braukt uz Holandi, pa ceļam veroties nebeidzamā, kilometriem garā industriālajā ainavā, kura galvenokārt sastāv no ostas, kā arī metalurģijas un naftas apstrādes kombinātiem. Uz Holandi galvenokārt tādēļ, ka Brigē ir dārgas viesnīcas. Holandē apmetamies simpātiskā mazpilsētā ar nosaukumu Middelbourg. Nekā īpaša, bet simpātiska un sakārtota pilsētiņa - tur ir baznīca, mazas ieliņas, kanāls visapkārt un viss pārējais, kam pienāktos būt. Pie pilsētiņas ir pat kovboju parks, kur par 10 vai vairāk eiro galvā var uzmukt kovboju cepuri un pavizināties ar elektriskajiem pseido-kovboj ratiņiem. Šo atrakciju gan izlaižam. Nākamajā dienā jābrauc skatīties urbanizētā pludmale, kura pārpilna ar vēja ģeneratoriem, dambjiem un slūžām. Samērā interesanti, tomēr katrs zemes pleķītis ir tik cītīgi izmantots, ka nekādiem mežiem vai pļavām vieta nav atlikusi nemaz. Tas ir samērā nomācoši.
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Arī jūras mala, ar bojām noeknkurotas vai nu mīdiju vai austeru audzētavas
Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu
Pēcpusdienā, jo īsti nav ko darīt, iebraucam pilsētiņā Bergen-op-Zoom, kas sagādā patīkamu pārsteigumu. Ir karnevāla laiks un, kā izrādās, šīs pilsētiņas karnevāls ir pietiekoši ievērojams visas Holandes mērogā. Gandrīz visi cilvēki, kurus sastopam centrā, saģērbušies dažādos kankaru kažokos, cepurēm piestiprinājuši puķes un dažādus spīdīgus niekus, ap pleciem apmet kruzuļu aizkarus vai baltas lentas un orķestra pavadībā nelielās grupiņās staigā apkārt. Visai interesants skats. Diemžēl mums nav laika gaidīt līdz vakaram, kad liela daļa dalībnieku noteikti patīkami piemetīsies un svētku atmosfēra kļūs izteikti krāsaināka un jautrāka.
Mēs braucam atpakaļ uz Beļģiju - Antverpeni. Arī tur ir būts, bet tomēr patīkami pastaigāt pa smukajām ieliņām un kartes trūkuma dēļ, klusi lamājoties, gandrīz stundu maldīties ar automašīnu pa nebeidzamām vienvirziena ieliņām. Nākamajā dienā nav paredzēts nekas, vien lidojums atpakaļ, tomēr lai diena būtu aizpildīta, nolemjam izbraukt uz Ljēžu, kura ir Valonijas galvenās pilsēta. Izrādās, lēmums bija visai labs. Ljēža ir samērā tipiska franču pilsētiņa, smuka, bet nedaudz netīra un haotiska - visādas vecas un smukas baznīcas, daudz veikalu un visvisādu māju. Kaut arī pareizi būtu visu kārtīgi paskatīties, esam no skatīšanās jau paspējuši nogurt un daudz interesantāk ir iet veikalā pirkt sviestmaizes.
Nu tad vēl tikai lidosta, pēkšņais sniegputenis, kurš mums uzdzen bailes par mūsu reisa atcelšanu un kādi 50 skolnieki lidmašīnā, kuri, pretēji mūsu domām, nevis sarīko briesmīgu ļembastu, bet gan uzvedas mierīgi un klusi. Un kur nu vēl labāks pasākuma nobeigums, atklājot, ka neviens bagāžā ieliktais alus nav saplīsis. Vienkārši ideāli!
5 komentāri:
Forš apraksts, ar draudzeni ar pirms pāris nedēļām caur Šarlerō lidojām, Beļģijā ir interesanti paviesoties!
Vienmēr Beļģija ir likusies fantastiska vieta :)
Izskatās, ka kād ir riktīgs go 4 adventuresmens
Izlasīju aprakstu un man pašam ļoti ieinteresēja, vajadzētu arī izmēģināt :)
Skaists izbrauciens brīnišķīgajā valstī :)
Ierakstīt komentāru