trešdiena, 2008. gada 6. februāris

Kļūdas un līķi

Nesen atradu pirms dažiem gadiem paša iztulkotu (tulkošanas iemeslu neatceros), manuprāt, vienu no labākajiem pēdējo gadu Nacionālās Ģeogrāfijas Adventure rakstiem, kas publicēts 2004. gada novembra numurā - par to kādēļ pieredzējuši cilvēki, šajā gadījumā kāpēji, pieļauj šķietami stulbas kļūdas ar nāvējošu iznākumu. Tā autors viens no pazīstamākajiem ASV nelaimes gadījumu eskpertiem - Laurenss Gonzaless (Laurence Gonzales). Neesmu gan profesionāls tulks, tādēļ amerikāņu īsie teikumi latviski skan nedaudz tizli. Šogad arī šī tēma tajā pašā žurnālā ir paturpināta, bet šis raksts ir daudz labāks. Brīdinājums - raksts ir samērā garš.
----
Kad 1994. gada 26. februāra rītā Monro Kūpers un Ēriks Latejs atstāja Hārvardas būdu, laiks Vašingtona kalnā bija salīdzinoši maigs. Temperatūra bija ap mīnus desmit, un virsotnē vēja ātrums bija no 16 līdz 25 metriem sekundē. Tika prognozēts, ka šādi apstākļi saglabāsies līdz nākamajai naktij, un tā kā Kūpers un Latejs nebija plānojuši iet līdz virsotnei, viņi par to nebija satraukušies. Viņi plānoja doties uz augšu pa Hantingtona gravu un kāpt pa gruntsūdeņu radītu ūdenskritumu, pazīstamu arī kā Smailes aiza. Viņi plānoja atgriezties līdz tumsai. Lai iešana būtu vieglāka, mantas viņi atstāja būdā.


Vašingtona kalns

Avots: www.ilv.ucl.ac.be/ILV-US/


Vašingtona kalna atrašanās vieta - aptuveni Ņūhempšīras štata vidusdaļā


Lasīt tālāk/noslēpt tekstu

0 komentāri: