ceturtdiena, 2008. gada 9. oktobris

Nedēļas nogale Ukrainā

Ja Ukraina ir tuvu un nakts vilcienu biļetes uz to lētas, tad nevar nebraukt. Tā nu uz nedēļas nogali aizbraucām paskatīties Ļvovu un apkārtni. Maniem kursabiedriem - spānim un francūzim tā likās varen laba eksotika. Daļa eksotikas gan izpalika, jo robežsardze bija neparasti laipnīga un nakts vidū uz robežas bargā balsī ukraiņu valodā neuzrīkoja pratināšanu.

Protams, interesantāks ir nevis tas, kas ir smuki, bet tas kas nesmuki un jau aizmirsts vai nekad neredzēts - kaut vai nežēlīgi izrakātas ielas, lai vilktu kaut kādus kabeļus. Protams, ir veikta tikai rakšana, par kabeļu vilkšanu, kā izskatās, kāds ir piemirsis. Visur apkārt staigā miliči, kuri pastiprināti kontrolē aizdomīgus tipus - mūs un čigānus. Laikam čigānus krietni vairāk, jo no tiem var naudu izspiest.

Šeit jau gadu notiek remonts

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Eksotikas netrūkst arī ikdienišķās lietās - pēc vilciena biļetēm stāvot, pēkšņi iestājas "Tehnoloģiskais pārtraukums" (tāds paredzēts katru stundu) - protams, vienā kasē var nopirkt biļetes tikai uz rītdienu, citā - tikai uz parītdienu, bet par to kādus komentārus izpelnas tie, kuri kases sajauc, laikam nav nemaz jāraksta (visur arī lepni uzraksti - "Šeit izziņas neizsniedz" utjp.). Eksotika ir arī viesmīles pavēle ēstuvē pasūtīt ēdienu ātrāk, jo viņai nav laika visu dienu te stāvēt. Beigās gan viss atrisinās labi - izrādās, ka niknās tantes, pēkšņi var palikt laipnas un rītdienas kasē pārdod biļetes uz šodienu un sniegt izziņas 10 minūšu garumā, bet ēstuves tantulis var visai gari izskaidrot ēdienu sastāvu un tā īpatnības.

Dikti jau interesanti liekas pasažieru vilcienu sastāvi ar 30+ vagoniem. šis Ivano-Frankovskā

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Īpaši jāpiemin ēdienu karte, kurai ticēt nevar, bet vienmēr jāprasa kasierei, kas vispār šodien ir dabonams. Ļoti atgādina kādu ikdienišķu rituālu - visi atnāk, izpēta ēdienkarti un pasūta. Atbilde ir skaidra - tas mums nav, šitais nav, šitais vairs nav. Tad pieklājas jautāt - bet kas jums ir; vienmēr izrādās ka kaut kas tomēr virtuvē ir saglabājies. Turklāt vietējie šim rituālam pieiet ar lielu nopietnību - tā, it kā cerētu, ka šī būs tā reize, kad beidzot viss ēdienkartē minētais būs.

Ļvovas dzelzceļa stacija

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Ļvova ir tāda patīkama pilsēta - daudz smuku māju, viss notiek tikai ukrainiski - nekādas krievu valodas, kaut arī viņiem skaidrs, ka es neesmu nekāds krievs un krieviski runāju nepieciešamības spiests - lepnie ukraiņi angļu/vācu valodas vēl nav apguvuši. Tik un tā piecas reizes ukrainiski atkārto, beigās jau var saprast.

Viens no labākajiem atklājumiem - ārā kafejnīcā pilsētas centrā pārdod karstu alu - porterim pielej klāt balzāmiņu, medu, citronu sulu, pieber cukuru un nenormāli garšīgs dzēriens ir gatavs. Maksā aptuveni latu. Protams, vispārējais cenu līmenis patīkami apstulbina - paēst/pierīties var pa latu vai diviem, piedzerties - aptuveni par trijiem līdz pieciem. Sastaptie ukraiņi gan saka, ka tas ir vietējās ekonomikas radīts pasākums (Rietumukraina ir ārkārtīgi ekonomiski depresīvs reģions), citur Ukrainā viss esot divas un trīs reizes dārgāks.

Lučakivskas kapsēta

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu


Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Visu laiku vietēji mēģina gan piepelnīties uz tūristu rēķina - tad "aizmirst" izdot dažas grivnas, tad pēkšņi paliek neskaidras cenas un sajūk visi rēķini. Ar taksi nemaz nemēģinam braukt, jo mums apskaidro tarifus - runājot krieviski - viss automātiski tiek reizināts ar divi, runājot citā valodā - pasākums var sasniegt bezgalību. Mēs (jo es viens no trijiem runāju krieviski) tiekam novērtēti ar trīs līdz pieckārtēju tarifu.

Kādu laiku nebija sanācis pabūt hostelī, vispār jau interesanti - neiztika bez draudzīga iemetiena līdz vēlai naktij ar dažiem pirms tam krogū satiktiem cilvēkiem un kaimiņiem (visi izrādījās savā starpā aptuveni pazīstami) hosteļi apakšstāvā, nelielu skandālu kaimiņienei ap diviem naktī streipuļojot uz savu gultu un atrodot tajā divus tipus, tērptus ādas mēteļos, kovboju cepurēs un baismīgā pālī.

Ukraina ir interesanta, noteikti jābrauc vēl (pēc divām nedēļām laikam būs Kijeva).

2 komentāri:

Vartini teica...

Ukraina ir super - daba, vienkāršība, viesmīlība un zemas cenas!

Linda teica...

Tur noteikti ir arī visviesmīlīgākie cilvēki! Noteikti braukšu vēl kādu reizi!