trešdiena, 2008. gada 10. septembris

Rīga - Budapešta

Vēl joprojām nevaru saprast vai mans brauciens bija interesants vai garlaicīgs. Pirms diviem mēnešiem meklējot veidu kā ātri Rīgā var nokļūt Budapeštā, kur pavadīšu dažus mēnešus, sapratu, ka vienkārši tas nebūs. Uz Budapeštu no Rīgas nekursē nekas - ne autobuss, ne lidmašīna un tādēļ pēc ilgas kombinēšanas sameistaroju maršrutu, kurš 30 h garumā iekļāva 3 valstu apmeklējumu. Pārsteidzošā kārtā, pateicoties Ryanair, viss pasākums solījās kopā izmaksāt aptuveni 20 latus (+ hostelis). Pie tam, 70% šīs summas izmaksāja vilciens.

Pirmā daļa. Rīga - Ņūkopinga (eifēmiski gan tiek dēvēta par Stokholmu Skavstu, bet līdz zviedru galvaspilsētai jābrauc pusotru stundu). Stokholmu nemaz netaisījos apmeklēt, tā vietā dzīvojos pa zviedru mazpilsētu, kur cītīgi meklējot, neko interesantu neatradu. Patiesībā jau cītīgi meklēju nevis izklaidi, bet pārtikas veikalu, kamdēļ nācās aptuveni pusotru stundu klīst pa pilsētu un apskatīt visu ievērojamo - galveno gājēju ielu, ielas malā nīkstošos metālistu jauniešus u.c. Nešķīstā kārtā izrādījās, ka zviedru alum, kuru pārdod lielveikalos ir tikai 3,5 grādi, tādai suslai bija žēl naudu tērēt tērēt, tādēļ nācās iztikt ar dažām dārgām bulciņām. Arī hostelī bezgalīga garlaicība, kuru kliedēja vien istabas biedrenes vācietes šaušalīgā klepošana, kas gan netraucēja viņu reizi 10 minūtēs iet ārā uzsmēķēt.

Otrā daļa. Ņūkopinga - Bratislava. Ņūkopingā nekā interesanta nebija arī no rīta, vien vairāk saules un nenormāli daudz odu. Un ļoti auksts. Bratislavā atkal bija šaušalīgi karsts un sutīgi. Izrādījās, ka vilciens uz Budapeštu jāgaida 3 stundas tādēļ devos uz pilsētu meklēt atsvaidzinājumus un apskatīt pilsētu. Pirmais iespaids - te ir īstā Austrumeiropa. Ja man tagad vajadzētu kādam parādīt sterotipisku Austrumeiropu, noteikti izvēlētos Bratislavu - viss nedaudz apskretis, dažas vecas un neremontētas mājas mijas ar padomju stila arhitektūras veidojumiem. Un veci tramvaji un trolejbusi.

Bratislavas centra skats.

Tomēr kapitālisms vienā ziņā te ieviesies - tā ietekmē pazuduši visi mazie veikaliņi, kur izsalcis ceļinieks ar nelielu, bet godīgu uzcenojumu var iegādāties vienu aukstu alu un sviestmaizes. Nu labi, divus alus, vispār trīs, jo jābrauc taču vēl ar vilcienu. Veikalu centrā meklējot pamanījos atrast vismaz divus gaļas veikalus, trīs tirgus, vairākus desmitus slēgtu un aizrestotu veikalu un lērumu picēriju. Kad tālumā pamanīju vācu vecās pārtikas Lidl zīmolu, priekiem nebija gala - jau mutē saskrēja siekalas iedomājoties aukstuma vitrīnā aprasojošu alu (atgādinu, ka bija 25 grādi, kas pēc zviedru aukstuma likās daudz vairāk). Tomēr pienākot tuvāk, izrādījās, ka arī šis ir tikai māns - zem zīmes sīkiem burtiņiem bija norāde - 2.4 km. Divus kilometrus mērot nenācās, tika atrasts mazs veikaliņš, kurā, protams, nav iespējams maksāt ar karti un alus netiek turēts ledusskapī.

Tipisks logs nedaudz apskrandušā mājelē

Trešā daļa. Bratislava - Budapešta. Brauciens sākās, protams, ar pieklājīgu divdesmit minūšu kavējumu, bet tik un tā saglabājas cerības līdz pusnaktij nokļūt maģāru galvaspilsētā. Bratislavas stacija līdzīga kā Varšavā - bomžu ielenkta, tomēr izskatās nedaudz tīrāka, vismaz šeit uz grīdas pašā stacijā neviens nečurā. Vilciens arī solīds, vien gadās vagons, kur bariņš britu padsmitgadnieku briesmīgi skaļi apspriež kā pa lēto ceļot un ausis priecē viszinoši stāsti par neprātīgo cenu līmeni Somijas galvaspilsētā Oslo. Labi, ka man ir alus un zem galdiņa rozete laptopam - var noskatīties kādu no tām briesmīgajām filmām, kurām parasti žēl tērēt laiku ikdienā.

Bratislavas stacijā

Principā brauciens absolūts sviests - nav satikti ne interesanti tipāži, ne vilciens, ne lidmašīna nav atcelti vai vismaz kavējuši, tikai laiks ir briesmīgi lēni vilcies. Grūti iedomāties, ka šis murgs būtu jāatkārto ik reizi, kad no jauna braukšu atpakaļ. Tādēļ nākamreiz lidošu caur Vīni - būs ja ne labāk, tad savādāk.

2 komentāri:

Paula teica...

Cik sen tur nav būts- nostaļģija....

Anastasija teica...

Šodien tiešām gribētu tur būt....