pirmdiena, 2009. gada 11. maijs

Vienatnē pāri Klusajam okeānam

Biju laukos un lasīju kaut kādu padomju laiku beigās izdotu brošūru "Burinieku laikmets Latvijā". Interesanti, bet ne par to ir runa. Tur uzdūros teikumam par to, ka pirmais cilvēks, kurš solo šķērsojis Kluso okeānu no rietumiem uz austrumiem ir Freds Rebells, īstajā vārdā Pauls Sproģis.

Tas man likās interesanti un tad nedaudz meklējumi internetā deva aptuveni šādu viņa dzīves aprakstu:

Pauls pameta Latviju 1907. gadā, lai izvairītos no iesaukuma cara armijā (kur, kā zināms, bija jādien 25 gadi) un devās uz Vāciju. Tad salīga uz kuģa, 1909. gadā nokļuva Austrālijā, kur apprecēja Emīliju Krumin. Tad apprecējās, izšķīrās un no bēdām sagribēja uz Ameriku braukt (tas notiek jau 1928. gadā), bet viņam nedeva vīzu. Cits laikam būtu noskumis, bet Pauls jūras piekrastē nopirka vecu, aptuveni 6 metrus garu laivu, to salaboja, ar rokām pārzīmēja vairāk nekā 70 gadus vecas navigācijas kartes, bibliotēkā no grāmatām pamācījās navigāciju un devās ceļā. Vētras samērcēja viņa hronometrus, tādēļ burāšana/airēšana noritēja vairāk vai mazāk "uz aklo". Sliktā laikā viņš lūdza dievu, labā - lasīja dzeju un bībeli.

Nobraucot kopā aptuveni 13 000 km, apstājoties pa ceļam uz remontu vairākās Klusā okeāna salās, Pauls pēc aptuveni gadu ilga airējiena (5 mēneši uz sauszemes, 6 mēneši jūrā) ieradās Losandželosā. No turienes viņu deportēja atpakaļ uz Latviju, kur viņu gan vairs neatzina par Latvijas pilsoni. Nu nekas, Pauls divus gadus nodzīvoja vecāku mājās Piltenē, kur par savu ceļojumu uzrakstīja grāmatu - gan tikai angliski - Escape to the Sea. Grāmatu gan vairs nevar nopirkt, jo izdota 1938. un 1939. gadā Londonā un vairāk nav atkārtotu izdevumu.

1937. gadā viņš Latvijā nopirka 7.5 metrīgu airu laivu Selga un sāka airēt uz
Austrāliju. Pie Lielbritānijas gan saprata, ka laiva nav piemērota
pasākumam un to pameta, tad salīga uz mazas jahtas, kura aptuveni pusotra gada laikā caur Panamu nonāca Austrālijā. Pauls Austrālijā arī palika un mira 1968. gadā, 80 gadu vecumā.

Interesanti, ka Pauls bija samērā reliģiozs un "izmēģināja" samērā daudzas kristiešu sektas un mūža nogalē kļuva par pentakostālisma priesteri un rakstīja reliģiskus sacerējumus.

Nemaz nezināju, ka latvieši bija devušies šādos ceļojumos.