pirmdiena, 2009. gada 26. janvāris

Alumīnija bundžu deglis

Tas ir spirta deglis ar visai vienkāršu konstrukciju, kuru pagatavo no divām skārda bundžām. Deglis izcili viegls, neprātīgi lēts un samērā ērts lietošanā, tā vismaz apgalvo degļa fani.

Par šāda degļa izgatavošanu paša rokām biju prātojis jau ilgāku laiku. No prātošanas līdz idejas realizācijai pagāja ilgs laiks, līdz vienu dienu izlasīju pamācības šeit, paskatījos video šeit un nolēmu ideju realizēt.

Vienīgās nepieciešamās sastāvdaļas ir divas skārdenes. Augstākminētajos padomos caurumu urbšanai tiek ieteikts izmantot dažāda diametra urbjus, tomēr nolēmu ar tik augstām tehnoloģijām neaizrauties un caurumus izsist ar riģipša skrūvēm, kuras ir ļoti asas. Vēl nepieciešama žilete vai celtniecības nazis, vai arī vienkāršas šķēres. Tāpat var apgādāties ar plakanknaiblēm ar kurām būs vieglā ieliekt asās malas.


Uzskatīju, ka, lai iegūtu skārdenes būtu nepiedienīgi dzert saldās limonādes, tādēļ tika iepirkts alus, kurš tika patērēts celtniecības procesa laikā.


Vispirms tika izsisti degšanas caurumi. Darīju to pirms bundžu sagriešanas, jo tad to malas nebūtu tik stingras.


Tad tika izsists caurums degļa piepildīšanai, kurš vēlāk tiks pārsegts ar monētu.


Tad abām bundžām nogriezts dibens, aptuveni centimetru no malas. Tas viss atkarīgs no tā, cik lielu vēlas degļa tilpumu.


Vienai no pamatnēm tiek atliektas malas, lai to vieglāk būtu ievietot otrajā.



Abas daļas tiek stingri saspiestas kopā, caurums pārklāts ar monētu un deglis ir gatavs.



Viss pasākums aizņēma aptuveni trīs līdz četras minūtes, krietni mazāk nekā biju plānojis.

Pirmajai aizdedzināšanai lietoju kvalitatīvu medicīnisko spirtu. Lēju nedaudz šķaidoties, lai deglis tiktu apšļakstīts ar spirtu, kurš uzsildītu degļa virsmu un tas vispār degtu. Izrādījās, ka pārcentos, jo vispirms ieguvu ugunsmetēju. Labi, ka bija tuvumā bļoda, kuru uzmetu liesmu kamolam virsū un liesmu apslāpēju. Pēc tam biju uzmanīgāks un izšļakstīju tikai dažas piles dārgā šķidruma.



Pēc piecu minūšu degšanas.


Tagad jau rezultāts bija labāks. Kā var redzēt, lielākās liesmas nāca no vidus, jo monēta nenosedz lielāko caurumu pietiekami blīvi, tādēļ nākamajiem modeļiem jāpiedomā tieši pie šī aspekta. Pēc dažu minūšu degšanas liesmas no vidus gan krietni samazinājās.

Mācības nākamajai reizei:

- deglis noteikti dega ar lielāku liesmu kā gribētos. Kaut arī to nebiju piepildījis līdz malām, tas izdega diezgan ātri. Sapratu, ka nākamreiz degšanas caurumiņi jāsit krietni mazāka diametra, vislabāk tādi, kuri knapi saredzami. Un, protams, vajag nelielu, no stieplēm izgatavotu statīvu, uz kura novietot katliņu.

- atliektajās malās ir jāizurbina daži caurumi, lai spirts labāk aizplūst uz malām un nedeg vidū. Neesmu gan pārliecināts vai tas būtiski kaut ko mainīs.

- daudz vieglāk būtu bijis abus dibenus savienot vispirms un tikai tad izsist caurumus, arī šajā gadījumā konstrukcija būtu stingra.

- degļa ietilpību vajadzētu nedaudz lielāku.

trešdiena, 2009. gada 21. janvāris

Zvēri uzbrūk

Atcerējos par diviem rakstiem par zvēru uzbrukumiem, kuri man savulaik ir likušies samērā interesanti un izrādījās, ka abi joprojām ir pieejami internetā, pilnā veidā ar fotogrāfijām.

Pirmais saucas "Vajājot garu lauvas" (Stalking Spirit Lions), kas publicēts 2006. gada oktobrī.

Rakstā ir par Tanzāniju, kur, pateicoties cilvēku straujajai izplatībai lauvu apdzīvotos apgabalos (ārpus nacionālajiem parkiem) un vienlaicīgai lauvu iecienīta medījuma - dažādu antilpoju tipa zvēru izkaušanai no cilvēka puses, lauvas ir "pārslēgušās" uz daudz vieglāk iegūstamu medījumu - mājlopiem un bērniem. Pretēji rietumniekiem, kuri saistībā ar uzbrukumu kraso pieaugumu vairāk sliecas piekrist augstākminētajam viedoklim, vietēji neuzskata, ka lauvas-cilvēku slepkavas ir īstas lauvas, bet gan mītiski gari. Te ir mazs citāts, kuru iztulkoju:

"...pieņemsim, ka jums nepieciešams garu lauva. Jūsu kaimiņš nočiepa jūsu kazu, pārgulēja ar jūsu sievu, nu vienalga, un jums gribētos viņu no tā atradināt. Kad neviens neskatās, jums jāpārlavās Ruvumas upei uz Mozambiku un jāsameklē Makonde mtalaam. Par samaksu viņš jums iedos nepieciešamo "tehnoloģiju", parasti divus augus un dažas instrukcijas. Tad jums jāatgriežas biezajos krūmos pie ciema, jānosviež viens no augiem zemē un - puff - jums ir lauva. Tad jums jāpaliek krūmos gaidīt līdz lauva veicis uzbrukumu. Kad viņš atgriežas, jums viņš "jādeaktivizē" novietojot otru augu uz delnas un atļaujot lauvam to nolaizīt. Lūk šajā vietā lietas kļūst nedaudz sarežģītas. Jūsu laiva visticamāk būs klāts ar jūsu ienaidnieka asinīm un tādēļ izskatīsies samērā briesmīgs. Tā nu jums būtu jāstāv tur tumšajos, spokainajos krūmos ar izstieptu trīcošu roku un jāgaida līdz šis asiņainais monstrs nolaizīs jūsu delnu. Tieši tā. Lielākā daļa cilvēku nobītos un bēgtu. Lauva nekad netiek deaktivizēts un tā sākas uzbrukumi cilvēkiem..."

Bet tas vēl nav viss. Tā kā vietējie baidās no garu lauvu atriebības, viņi parasti pārstājot sniegt informāciju par lauvu uzbrukumiem valdības nolīgtajiem medniekiem un vēršas pie vietējiem burvjiem, kuri ar dažnedažādām metodēm "sajauc lauvām prātus", bet parasti ne uz pārāk ilgu laiku.

Arī agrāk šajos apgabalos lauvas nogalinājušas cilvēkus, pēdējais lielākais uzbrukums notika laikā no 1932. līdz 1947. gadam Njombes apgabalā, kad bojā no lauvu nagiem gāja aptuveni 1500 cilvēku. Katrā ziņā, dzīve laukos Tanzānijā izskatās samērā bīstama.

Otrs raksts "Vai esat redzējuši šo krokodilu" (Have You Seen This Croc) un tam pēc 3 gadiem sekojošais Lying Low stāsta par Burundi slavenāko krokodilu Gustavu (garums aptuveni 6,5 metri, svars ap 800 kilogramu), kurš savas dzīves dažu desmitu gadu laikā varētu būt nogalinājis pat vairākus simtus vietējo iedzīvotāju. Tā kā šajā apkārtnē nemitīgi ir plosījies pilsoņu karš, krokodilam kādu uzmanību sāka pievērst tikai pēc miera iestāšanās un pagaidām daudzu gadu centieni viņu noķert nav vainagojušies panākumiem. Ir izdevies vien iegūt dažas miglainas fotogrāfijas.

Katrā ziņā, pirms rakstu izlasīšanas, nebiju domājis, ka noķert šādus lielus savvaļas dzīvniekus ir tik grūti, ka pat veiksmīgākie mednieki un pēddziņi labākajā gadījumā vairāku gadu laikā ir uz mirkli tikai redzējuši sava ķeramā objektu ēnu.

sestdiena, 2009. gada 17. janvāris

Sliktais laiks Antarktīdā

Nesen ceļojumu pa internetu uzsācis visai interesants un īss video par sliktajiem laika apstākļiem Antarktīdā, McMurdo zinātniskajā stacijā, kad laukā plosās tā sauktā Condition 1 vētra.

Condition 1 nozīmē, ka:
- vēja ātrums pastāvīgi pārsniedz 28 metrus sekundē,
- vēja dzesējošais efekts (nevis īstā temperatūra, bet temperatūra, kura tiek sajusta spēcīgā vēja dēļ) pārsniedz -73 grādus,
- redzamība ir mazāk nekā 30 metru.

Ja tas izklausās pretīgi, tad ar dažām sekundēm video pietiek, lai saprastu, ka sajūtas šādā vētrā varētu būt visai nelabas.


Condition 2 nozīmē jau nedaudz maigāku laiku, bet Condition 3 ir viss pārējais.

Video filmējis ir fotogrāfs Antonijs Pauels Anthony Powell, kuram ir arī samērā interesants blogs - Frostbytes ar lieliskām fotogrāfijām.

Tāpat nevar jau nepieminēt latviešu blogu no Antarktīdas - Inga un Jolanta Antarktīdā, vienīgi šeit interneta ierobežojumu dēļ neparādās bildes.