svētdiena, 2008. gada 21. septembris

Rudens Karpatos

Pretīgs laiks pārgājienos gadās ik pa laikam. Tomēr šoreiz, plānojot izgājienu Karpatos, nekas īpaši pretīgs nebija plānots, gluži otrādi, laika prognoze bija mānīgi laba - saulīte un aptuveni divdesmit grādi, tāds skaists rudens. Kad pagājušajā svētdienā, pēc dažu Ļvovas jaukumu apskates kāpām vilcienā un braucām uz kalniem, bija skaidrs, ka labi nebūs - temperatūra bija septiņi grādi, lija lietus un pūta vējš.

Pēc astoņu stundu brauciena - mazpilsētā Rahovā izrādījās, ka tik tiešām laiks nav izcils, tomēr, ja jau bijām atbraukuši, tad jāiet vienalga... Cerējām, ka vismaz lietus drīz mitēsies. Jāteic, ka vismaz urbanizētā vide tur ir samērā cūcīga - visi atkritumi tiek izmesti vai nu upē vai arī ceļmalā pie mājas, tikai labi augstu kalnos redzējām dažas sakoptas mājeles.

Rahovas pilsētelē pie veikala

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Pa ceļam pie mājas

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Tā nu kāpām augstāk, lietus palika niknāks, vējš aukstāks un sāka nelabi salt pirksti un viss lēnām piesūcās ar aukstu un pretīgu lietu.

Paliek ļoti neforši

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Kalnu aitas

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Ap vieniem dienā palika pavisam nelabi, papildus visam, iestājās pamatīga migla un vairs pat neko nevarēja redzēt. Izšķīrāmies iespējami ātri celt telti un daļējā sausumā pārlaist nelabo laiku. Pēc kāda laika atradām nelielu koku audzi, kur samērā ilgi slējām teltis. Šo pasākumu drausmīgi nosalušie pirksti krietni apgrūtināja - nebija viegli kaut vai ielikt telts mietiņus telts stūra cilpās. Nerunājot par tik sarežģītu uzdevumu kā rāvējslēdzēja atvēršana vai mezgla sasiešana.

Grūti noticēt, bet laiks palika vēl draņķīgāks - visu pēcpusdienu un nakti lija vienkārši straumēm un bija vismaz liels prieks, ka esam siltumā, tas nekas, ka telts piemērota reljefa trūkuma dēļ tik slīpa, ka visu laiku ripojām uz vienu pusi. No rīta, kad laiks palika nedaudz labāks - t.i. lija mazāk, izšķīrāmies par griešanos atpakaļ. Nebija jau tā, ka vēlme gulēt slapjā guļammaisā (kāds tas noteikti būtu, ja tiktu ielikts piemirkušajā somā, par spīti ūdensizturīgajiem maisiem - ūdens vairāku stundu laikā tiek cauri arī pa mazām vīlītēm) vai līdz galam samirkušā teltī būtu pārāk liela. Turklāt samērā viegli bija izmaiņu rezultātā pārgājienam paredzētās dienas izmantot pabraukāšanai pa Ukrainu vai tās kaimiņvalstu apciemojumam.

Skats netālu no teltsvietas

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Šitais viss pa nakti salijis, iepriekšējā dienā peļķu gandrīz nebija

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu


Nākam lejā, ik pa laikam uzspīd saulīte un šaubāmies par izvēles pareizību. Vēlāk nešaubījāmies

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Galu galā, divās dienās nogājām 28 km, kad migla pašķīrās, redzējām skaistus skatus un bija skaidrs, ka Karpatos jāatgriežas, jo tur ir ļoti skaisti - tikai gadalaikā, kad laiks varētu būt kaut nedaudz siltāks.

Tālumā var redzēt kā pārējie iet

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

1 komentāri:

briedis teica...

Man jau šķiet, ka lietus piedod īpašu šarmu pārgājienam- vairāk rodas tāda piedzīvojumu garša un parasti šie pārgājieni visilgāk paliek atmiņā.