Vispirms jau jāmin hroniskais cilvēku trūkums - tur garantēti netiks sastapts neviens. Viena māja uz pieciem, desmit kvadrātkilometriem ir ideāls lielums. Tad vēl pati par sevi smukā atklātā jūra, neizcirstie un nesacūkātie meži ar siliem, purviem un kāpām, kur var gan smalki pastaigāt, gan līdz ausīm nobristies. Viss kopā ir neaprakstāmi labs.
Šo apgabalu "atklāju" tikai pirms gada, bet nesen atgriežoties no neliela izgājiena tur otro reizi, man arī ir samērā skaidrs, kādēļ arī daudzi ārzemnieki šo apgabalu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā.
Ejot pa mežu, viss ir kā noklāts sēnēm un ogām, baravikas vakariņām var salasīt minūšu laikā. Tad vēl jāuzslien telts vientulīgajā jūras krastā un neko labāku nemaz nevar vēlēties. Vienīgā problemātika gan ir dzeramā ūdens trūkums, jo nekā, izņemot pārpurvotas upītes, tur nav, bet dažus litrus jau var panēsāt līdzi.
Jācer vismaz, ka vēl ilgāku laiku turienes ceļi netiks asfaltēti un civilizācija tur neparādīsies.
Burvīga vieta, kur var atslēgties no ikdienas rutīnas un garīgi atpūsties.
AtbildētDzēstSkaista mums tā Latvija!
AtbildētDzēst