trešdiena, 2008. gada 27. augusts

Salacas Mauciens

Salacas Mauciena ideja ir vienkārša - vienā naktī ar laivu nobraukt Salacu visā tās garumā. Kopējais braucamais gabals (aptuveni Burtnieku ezers - jūra) ir ap 90 km, kuru var pieveikt 9 - 14 stundu laikā, viss atkarīgs no laivas tipa un ūdens līmeņa. Šogad šis pasākums notika jau piekto reizi pēc kārtas un pirmo reizi sanāca tajā piedalīties. Pavisam kopā bija aptuveni 30 laivas, četrpadsmit no tām kanoe. Vairākas laivas izstājās pusceļā - Staicelē.

Starts bija deviņos vakarā, kad sāka jau palikt tumšs. Vairākiem bija lukuri, tomēr domājams, ka mūsu laiva šajā ziņā nopelnīja visvairāk peņpunktus - mums bija automašīnas 55W halogēnais lukturis ar neliela izmēra akumulatoru.

Pie starta, kā vienmēr, burziņš, jo laivas saskrējās, bet tam tikām garām pa vienu malu. Tā nu neilgu laiku pēc starta braucām kā trešie, bet necerējām palikt šajā vietā līdz finišam līdz beigām, jo 11-13 stundu laikā, varēja notikt jebkas. Turklāt sevi par diezko labiem airētājiem neuzskatam.

Tā nu palika tumšs un slēdzām iekšā savu lolojumu - gaisma vienkārši neaprakstāmi laba, gan tikai dažu stundu garumā, jo akumulators pārāk ilgi nevilka, bet lielākajam nakts melnumam pietika. Vismaz nebija jādomā kā neietriekties krastā vai neuzbraukt akmeņiem, bet varēja tik maukt.

Nobrauktais maršruts pēc GPS datiem

Pirmais besis uznāca pirms pusceļa Staicelē (pēc kādiem 48km). Tad bija aptuveni pusnakts, briesmīgi nāca miegs, sāka sāpēt delnas locītava un vispār apriebās airēt, neticams likās fakts, ka vēl ap 40 - 50 km atlikuši... Kaut kā mokoši pienāca Staicele un mēs laivu ātri apvilkām apkārt aizsprostam, bet nesākām kontrolpunktā ar pārējiem dzert tēju - nu jau bija skaidrs, ka sparīgi airējot, godalgotā trešā vieta ir nodrošināta. Drīz arī sāka palikt gaišs, bet no gaišuma laimība neiestājās, bet pret intensīvo sēdēšanu sāka protestēt dibens. Kaut kas neiedomājami pretīgs - grozies kā gribi, sāp vienalga. Sanāk piecas minūtes irties un tad pārkārtoties. Un tad atkal. Un atkal. Un tā vairāku stundu garumā.

Dažus kilometrus pirms finiša pamanījām priekšējo kanoe (2. vietu) - mums jau likās, ka šie pārāk tālu, lai mēs viņus noķertu un parasti jau neviens nemaz neļaujas noķerties - drīzāk iekšas izlaidīs, nekā ļaus sevi apdzīt. Kad nu šī laiva turpināja čammāties, kļuva skaidrs, ka viņi vienkārši nav pamanījuši to, ka mēs draudīgā ātrumā tuvojamies un ir laba iespēja apdzīt - otrā vietā būtu vēl patīkamāka par trešo. Tā nu uzsākām pakaļdzīšanos un dažās minūtēs, sparīgi airējot, sanāca apdzīšana. Vairākus kilometrus gan nevarēja atslābināties un rokas jau bija beigtas, kad iebraucām finišā, par vienu minūti apsteiguši konkurentus. Gandarījums neizsakāms, jo uz tik labu vietu nekad nebijām cerējuši. Kopā 89 km, kuri pieveikti 12 stundās un 39 minūtēs, protams, lielu daļu labā ātruma nodrošināja straume.

piektdiena, 2008. gada 15. augusts

Dienas ceļojumu apraksti - uzsauc suņiem "mush"

Man kādu laiku avīze "Diena" patika. Vēlāk lasīju tikai SestDienu internetā un ceļojumu aprakstus - avīzes daļas, kur vismaz kaut kas oriģināls bija saglabājies. Diemžēl jāsecina, ka pēdējā laikā arī šīs sadaļas ir nolaidušās diezgan drausmīgā līmenī, kuru, manuprāt, pamatīgi pastiprina slikti tulkotie raksti.

Es saprotu tulkotu materiālu izmantošanu - ja nav žurnālistu, tad jātulko, turklāt ne vienmēr žurnālisti visas tēmas labi pārvalda. Rakstu tulkošana ir normāla parādība visas pasaules presē. Tomēr tulkojot vajadzētu kaut nedaudz padomāt par to, ka latviešu valoda atšķiras no angļu. Protams, visiem tulkotājiem nepiemīt Raiņa vai Vizmas Belševicas talants, bet tad nav arī ko pretendēt uz Latvijas lielākās/labākās dienas avīzes statusu. Uzreiz piebildīšu, ka neapgalvoju, ka mani grafomāniskie skricelējumi ir labāki, bet cienījams preses izdevums gan varētu atļauties kaut piecas minūtes pavadīt īsos un strupos amerikāņu angļu valodas teikumus padarot latviešu ausīm baudāmākus. Savādāk rodas iespaids, ka tulkojumus veic galvenokārt Tildes Birojs, kura garadarbus pat neviens nepārlasa.

Piemēram, pēdējais gājiens - ceļojumu aprakstos iekļautais "Var pa gaisu...". Atvainojos, bet pat icelo.lv spēj labāk - nav avīzes cienīgi pagrābt kaut kādu TOP10 no kaut kāda, sazin kur sazvejota RSS fīda un fiksi pārtulkot..."īsts izaicinājums ir tieši strausi. Tiesa, var paiet krietns laiciņš, kamēr atrodat līdzsvaru uz šī ātrā motocikla ar divām kājām"...vai arī..."Suņu pajūgs Bernē (Šveice). Iekrampējieties labi cieši un sauciet "mush"!"...tas nekas, ka ar suņu pajūgiem Bernē nebrauc, jo tur parasti nav sniega, bet rakstā minētais pasākums pieejams kilometrus 80 no Bernes, Diablerets kalnā. Jāpiebilst, ka mush nav reāla suņu pajūgu vadīšanas komanda, jo grūti izrunājama izsaucot - drīzāk jau iedomāta komanda, kura labi rīmējas ar suņu pajūgu vadītāju nosaukumu (mushers). Tās vietā, rakstot par suņu pajūgu vadīšanu latviski, labi var lietot vienkārši "Aiziet".

Bet detaļas jau nav svarīgas - galvenais, ka aizpildīta vieta. Man labāk patiktu, ja šo pseidorakstu vietā būtu saliktas gaumīgas reklāmas.

trešdiena, 2008. gada 13. augusts

Daubenhorn via ferrata

Staigāšanu noslēdzu ar Daubenhorn - pēc vairākiem avotiem, Šveicē grūtāko un skaistāko via ferratu. Nav pat tehniski īsti sarežģīta (KC 5, vācu stilā. KC6 ir maksimums), bet grūtu to padara garums - jāpārvar viens augstuma kilometrs, kurš paredzēts 5-6 stundām. Uzkāpu gan četrās, bet vienalga pamatīgi piekusu.

Pati ferrata. Klints siena ir ap 600-700 m augsta, karogs, kurš tuvplānā, lielakā bildē ir kā mazs punktiņš

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Smuka ēna kāpjot

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu


Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Turklāt vēl gājiena sākumā izkrita un aizā ieripoja dzeramā pudele, bet todien saule bija īpaši karsta - uz beigām jau pamatīgi slāpa. Biju domājis tādēļ nedaudz uzņemt tempu, bet šī ideja nebija pārāk viegli īstenojama, jo pilns ar cilvēkiem.
Cilvēki pirms manis

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Vairākus apdzinu, bet tas nenācās viegli - dažreiz gadās tipi, kuri sten un pūš un smagi cieš, bet apdzīt sevi neļauj, laikam tas grauj viņu pašapziņu. Reiz viens pat pēc 20 minūšu čakarēšanās pa priekšu, ar tādu pārākuma sajūtu izteica repliku - "vari apdzīt gan, bet tikai tad, ja esi ātrāks par mani"...nē, ātrāks neesmu, kūkoju viņam aiz muguras, jo gribu novērot īstu meistaru darbībā. Pie pēdējām kāpnēm nācās minūtes 15 gaidīt rindā.

Virsotne, kaut kas ap 3 km

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Virsotnē biju jau pamatīgi izslāpis, tādēļ sapriecājos ieraugot ledāju pārsimt metrus zemāk. Nemaz ilgi neskatījos apkārt, kaut gan skati jau izcili - uzreiz skrēju lejā padzerties. Štrunts, ka tas izkusušais sniegs pilns ar dubļiem - smilšu limonāde bija nežēlīgi auksta un īpaši atsvaidzinoša. Uzēdu arī netīru sniegu, bet tad zobiem bija pārāk auksti.

Gāju lejā un domāju, ka nekas grūts jau nebija, bet nākamajā dienā ne rokas, ne kājas īsti kustēties negribēja, pat pārsteidzošā kārtā biju šķīries no kilograma svara - nu tas laikam nedzeršanas rezultāts. Prieks par izieto vienalga liels.

Skats no virsotnes uz Leukerbad ciematu, kurā sāku

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

otrdiena, 2008. gada 12. augusts

Interesanti ceļveži


Slate.com atradu samērā interesantu rakstu par veciem ceļvežiem, kuri mūsdienās var likties visai jocīgi, piemēram, 1963. gadā izdots safari ceļvedis ar padomiem par to, ka leoparda ēsmai vislabāk izmantot dzīvu suni vai 19.gs beigās, pirms 122 gadiem publicētais "Klaidoņa ceļojums: kā apskatīt Eiropu par 50 centiem dienā" (A Tramp Trip: How To See Europe on Fifty Cents a Day). Padomi ir aktuāli arī mūsdienās - mazāk jāēd un jālūdz vietējiem iedzīvotājiem nakstmītne, kas gan tagad notiek ar coachsurfing lapu palīdzību.

Sīkums, bet interesanti. Periodikā pameklēju arī informāciju par Latvijā agrāk izdotiem ceļvežiem, bet neko prātīgu nevarēju atrast, vien Ulmaņlaiku avīzes, kuras pilnas ar kritiku par to, ka nav pieejams normāls Latvijas ceļvedis, vien novecojuši vācu izdevumi, kuru izdošanas laikā Latvija vēl atradās Krievijas impērijas sastāvā. Protams, tad jau standarta Trešā Reiha izdevumi - vācieši apbrīnojami īsā laikā pamanījās vairākās valodās izdot ceļvežus pa okupētajām teritorijām - mājās atradu arī plānu grāmatiņu par Rīgu, jāsaka gan, ka tā ir diezgan zemas kvalitātes.

otrdiena, 2008. gada 5. augusts

Pastaigas gar Ženēvas ezeru

Kaut arī Lozanna (pilsētele, kur pašlaik dzīvoju) man ne īpaši patīk, to glābj atrašanās pie samērā smukā Ženēvas ezera. Ja vien neskaita pilsētas visapkārt ezeram, kuras ir pietiekoši līdzīgas, manuprāt, pat garlaicīgas un neinteresantas, īpaši jau Ženēva - izņemot lielo strūklaku un neskaitāmos pulksteņu veikalus, tur nekā nav. Tomēr pastaigājot ārpus tām, skati ir vienkārši ideāli.

Makšķernieki St. Saphorin peldvietā. Todien bija briesmīgi karsts

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Lavaux vīna lauki, kuri kopš 2007. gada ir kaut kādā UNESCO sarakstā

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Montrē ar pili tālumā

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Skats uz kalniem ezera otrā pusē. Tāda dūmakaina diena bija, kalni ir ap 20 km attālumā

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Skats uz Ženēvas ezeru no Tour d'Ai (tur ap 10 km līdz ezeram, iespējams vairāk)

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Viss ezers ir pilns ar kuģīšiem

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Braucot ar kuģīti uz Eviānu

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

Ženēvas apkaimē

Klikšķināt uz bildes, lai palielinātu

pirmdiena, 2008. gada 4. augusts

Laivošanas iesācējiem

Samērā labais un manis ļoti iecienītais žurnāls Canoe&Kayak Magazine laiduši tautās interneta resursu, kurš domāta laivošanas iesācējiem - StartPaddling.com. Protams, lapa ir tikai tiem, kuri redz angliski un ar stipru ASV "piesitienu", tomēr tā samērā kvalitatīvs resurss, kurā ļoti saprotami izklāstīts par galvenajām lietā, uzsākot laivošanu, piemēram, kā izvēlēties starp kajaku un kanoe.

Diemžē latviski šādu resursu nav, ja nu vienīgi atsevišķi īsi (un vietām novecojuši) padomu gabaliņi dažās laivošanas nomu lapās. Tas arī ir visai loģiski, jo laivotāju pie mums ir ļoti maz un tik mazai auditorijai kaut ko kvalitatīvu rakstīt vai pat vienkārši tulkot ir ļoti grūti. Katrā ziņā, augstāk norādīta ir ļoti laba un ietiecama lapa.


Laivu izmēģināšana pirms 2 gadiem Minesotā, ASV