trešdiena, 2008. gada 4. jūnijs

Pasaules dziļākās alas

Uzgāju nelielu, bet samērā interesantu rakstiņu ar bildēm par pasaules desmit dziļākajām alām. Kā izrādās, visas desmit atrodas Eiropā un dziļākā no tām - Voronja (Voronya Kruber), kura atrodas Abhāzijā un ir 2,1 km dziļa (mērot taisni pa vertikāli) un, ļoti iespējams, ka sniedzas vēl tālāk, jo nav līdz galam izpētīta. Vispār visas alas no šī desmitnieka nav līdz galam izpētītas, līdz ar to, šie skaitļi mainās katru gadu.

Šajās rekordizmēru alās parasti nevar nolaisties pietiekoši vienkārši, parasti nākas līst caur ļoti šaurām spraugām un ik pa laikam nodarboties ar niršanu. Parasti speleologi pavada vairākas dienas, vai pat nedēļas, lai aizkļūtu līdz zemākajam punktam. Samērā interesantas bildes un aprakstus par grieķu ekspedīciju uz Voronju bloga veidā var redzēt šeit.

Voronjas dziļākās vietas shēma

Rakstā par Voronjas iekarošanu, kas pirms gada vai diviem bija publicēts žurnālā Vertikaļnij Mir uzmanība bija pievērsta faktam, ka orientēšanās un dziļuma noteikšana sagādā pietiekoši daudz grūtību, jo GPS šeit nedarbojas, bet parastais altimetrs nav ļoti precīzs instruments. Tāpat visai bieži var sastapt indīgas gāzes un citus labumus, tādēļ speleoloģiju var uzskatīt par samērā interesantu nodarbi. Vienīgi žēl, ka Latvijā tā panīkusi, jo kādreiz padomju laikos bija pietiekoši daudz "alās līdēju" no Latvijas, kuri pārsvarā devās uz PSRS dienvidu republikām - Ukrainu un Gruziju, kurās ir milzums daudzums dziļu alu.

Kad mācījos laikam otrajā klasē, bet māsa pirmajā, vecāki mūs ar māsu paņēma šādā braucienā - mēs gan nolaidāmies tikai aptuveni 10 m dziļā nelielā alā, tomēr iespaidi bija samērā interesanti - galvenokārt tādēļ, ka ieeja alā nebija ļoti plata un jālien bija pašiem saviem spēkiem, tur vecāki palīdzēt nevarēja. Visgrūtākais bija līšana ārā, jo padomju laiku kāju žumāri (ierīce, kura uzlikta uz virves atļauj tikai augšupejošu kustību) samērā labi sprūda uz virvēm un kā jau minēju, jāķepurojas ārā bija tikai pašiem saviem spēkiem.

Tagad lasīju, ka daļa Ukrainas alu ir aizbetonētas, lai neļautu tās izpostīt, jo padomju laikā viss bija vienkāršāk - daudzas Krimas alas atradās padomju armijas bāzu teritorijā un piekļūšanai bija vajadzīgas pārāk daudzas atļaujas. Vēl atceros, ka, atgriežoties civilizācijā pēc augstākminētā divu nedēļu pārgājiena, bija jāiet ap 30 km cauri armijas poligonam un tā kā bijām sīki, bet vecākiem smagas somas, tad cauri iziet dienas laikā nevarējām un nācās tur nakšņot. Mums ar māsu bija interesanti, bet atceros, ka valdīja zināms satraukums par to vai padomju armija nesadomā naktī veikt kādu mācību uzlidojumu var artilērijas treniņus telts apkaimē.

Links via Adventure Blog

2 komentāri:

Fo teica...

Tādos dziļumos neteikti ir arī neparasti zvēri un mikroorganismi - būtu, ko izpētīt!

Dirt teica...

Lieliska vieta atpūtai :D